“Swedbank” noliedz runas par problēmām
Līdz ar pastiprināto klientu interesi “Swedbank” aktīvi papildina naudas krājumus bankomātos, aģentūrai BNS pastāstīja bankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Runām par “Swedbank” darbības problēmām Zviedrijā un Igaunijā, kas izplatās Latvijā, nav pamata un “Swedbank” Zviedrijā, kā arī Igaunijā, strādā kā parasti, teica bankas pārstāve.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka bankas reālā darbība ikdienā ir faktors, kas vislabāk var kliedēt baumas.
Runas par “Swedbank” finanšu situāciju ir tikai baumas un satraukumam par tās finanšu stāvokli nav pamata, aģentūrai BNS uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
“Baumu cēloņus ir grūti saprast. Banka un mēs esam informēti par šo situāciju, un esam sagatavojušies, lai nodrošinātu visu pakalpojumu sniegšanu klientiem, tajā skaitā banka ir gatava pastiprināti inkasēt bankomātus, ja tas būs nepieciešams. Ir informēta Drošības policija un Valsts policija, kā arī esmu sazinājies ar Uldi Cērpu Zviedrijas banku uzraudzības institūcijā, kurš ir apstiprinājis, ka “Swedbank” strādā pilnīgi normālā režīmā,” sacīja FKTK padomes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) aģentūrai BNS norādīja, ka ar iedzīvotājiem jau aktīvi komunicē gan FKTK, gan “Swedbank”, tādējādi asociācija plašākus komentārus nesniegs. Vienlaikus arī LKA pauda cerību, ka iedzīvotāji sapratīs, ka viss ir kārtībā.
Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sociālajā tīklā twitter.com norāda, ka “Swedbank” ir stabila un naudas pietiks visiem, kas vēlēsies. Bankas kapitāla pietiekamība ir 23%, bet likviditāte – 52%, viņš vēsta. FKTK un Latvijas Banka komunicēs ar sabiedrību, piebilst ministrs, informējot, ka panikas avoti tiks noskaidroti.
“No piektdienas [9.decembra] vērojām, ka cilvēki sāka jautāt par dažāda veida baumām, ne tikai nepatiesām, bet arī visai absurdām. Rēķināmies, ka jebkuras tenkas par finanšu tirgu un bankām cilvēki šobrīd uztver īpaši emocionāli, jo uztveri ietekmē gan nesenā “Latvijas krājbankas” slēgšana, gan satraucošu virsrakstu plūsma par Eiropu un eiro zonu. Emocionalitātei, kā banka, atbildām ar racionalitāti – piepildām bankomātus un aktīvi strādājam filiālēs, lai sniegtu cilvēkiem tos pakalpojumus, kurus viņi grib saņemt,” sacīja Jakubovska.
Viņa arī uzsvēra – tā kā baumu iespaidā klientu aktivitāte ir lielāka nekā parasti svētdienas vakaros, “Swedbank” pastiprināti monitorē situāciju bankomātos, lai tie nepārtraukti būtu piepildīti. “Objektīvā informācija un bankas reālā darbība ikdienā ir tas faktors, kas vislabāk var kliedēt kādas baumas,” piebilda Jakubovska.
Tāpat Jakubovska atzīmēja, ka pirmdien, 12.decembrī, “Swedbank” paredzējusi dažas minūtes ātrāk vērt vaļā filiāles, lai bankas klientiem, kuriem būs interese, nebūtu jāstāv aiz durvīm.
Aģentūra BNS novēroja, ka svētdien rindas pie “Swedbank” bankomātiem izveidojušās daudzās Latvijas vietās, tostarp Tukumā, Ventspilī, Dobelē. Garas rindas pie “Swedbank” bankomātiem svētdienas vakarā ir arī Rīgā, piemēram, Ķengaragā rindā gaida aptuveni 60 cilvēki. Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
Avots: IR.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālāk