• Tweet

Rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) jaunākie dati, šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā, savukārt vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu antirekords. BALTA šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus. Vidējā summa, kas šajā velosezonā izmaksāta par velosipēda zādzību, saglabājusies pagājušā gada līmenī, kas ir vairāk nekā 120 latu. Savukārt pēdējos trīs gados kopējā summa, kas atlīdzināta par velosipēdu zādzībām, bijusi 30 000 latu.

„Jāatzīst, ka šogad vairumā gadījumu divriteņi nozagti ārpus adreses, kas reģistrēta apdrošināšanas polisē, t.i. pie veikaliem, bibliotēkām vai darba vietām. BALTA pieredzē ir arī gadījumi, kad īpašnieki nepieslēdz savus divriteņus, atstāj tos pieslietus uz ielas, iestumj verandās vai trepju telpās ar domu, ka ātri aizskries uz sev nepieciešamo vietu un tūdaļ atgriezīsies. Taču, kad velosipēda īpašnieks atgriežas, divriteņa vairs nav. Šādi novārtā atstāti velosipēdi ir garnadžu lielākais prieks. Lai arī vairums velosipēdu nozagti ārpus reģistrētās adreses, šogad bijuši 12 gadījumi, kad velosipēdi nozagti ielaužoties. Garnadži visbiežāk ielauzušies pagrabos vai citās palīgtelpās, kur tiek glabātas dažādas mantas. Turklāt gada tumšais laiks ir īsti piemērots šādiem zagļu uzbrukumiem,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Aplūkojot garnadžu aktivitātes Latvijas reģionos, var secināt, ka visaktīvāk garnadži darbojas Vidzemē un Rīgā. Tāpat augsta zagļu aktivitāte ir Latgalē, krietni zemāka – Kurzemē un Zemgalē. Turklāt šajā velosezonā tieši Jēkabpilī zagļiem reiz bijis īpaši liels guvums, kad vienā reizē ģimenei nozagti četri velosipēdi.