Snoras notikumi raisa bažas par airBaltic likteni
Lai gan amatpersonas un eksperti apgalvo, ka Lietuvas bankas Snoras nacionalizācija nekādas būtiskas izmaiņas Latvijā neradīs, tomēr Latvijas Krājbankas klientiem jau ir jāsaskaras ar zināmiem ierobežojumiem. Vienlaikus pastāv bažas, ka notikumi ar Snoras banku var ietekmēt arī airBaltic glābšanu.
Latvijas Krājbankas klientu neērtības, protams, nevar salīdzināt ar ierobežojumiem, ar kuriem jārēķinās Snoras bankas klientiem, – viņi no bankomāta skaidrā naudā var izņemt tikai 500 litus (aptuveni 102 latus). Saskaņā ar Lietuvas bankas rīcībā esošo informāciju līdz vakardienai šādā veidā bija izņemti jau aptuveni 45 miljoni litu jeb nepilni 10 miljoni latu. Tomēr ierobežojumus ir plānots mīkstināt, no rītdienas skaidru naudu atļaujot izsniegt arī Snoras bankas klientu apkalpošanas nodaļās.
Latvijas Krājbankai, kuras lielākais akcionārs ir Snoras banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome noteica aizliegumu veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tajā skaitā ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro jeb aptuveni 70 000 latu viena kalendārā mēneša laikā. Ierobežojumi būs spēkā līdz 17. decembrim.
Latvijas Krājbankas valdes un padomes sastāvā vakar līdz darba dienas beigām nekādas izmaiņas nebija veiktas. Padomē joprojām darbojās Raimonds Baranausks, V. Antonovs, Naglis Stanciks un citi, bet valdes priekšsēdētāja amatā bija Ivars Priedītis. Viņš pagājušās nedēļas beigās skaidroja, ka ir plānots bankas pamatkapitālu palielināt par 40 līdz 50 miljoniem latu un pirmdien šo jautājumu apspriest ar Lietuvas valdības iecelto Snoras bankas administratoru. Vakar Neatkarīgajai gan neizdevās gūt apstiprinājumu, ka iecerētais panākts.
Līdztekus darījumiem finanšu tirgū notikumi ar Snoras banku var ietekmēt arī airBaltic glābšanu, jo šajā procesā ir iesaistīta arī Snoras banka. Tiesa, līdzšinējās saistības ir izpildītas – SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BIS) ir izpildījusi solīto – tā airBaltic kontā ir pārskaitījusi 14 miljonus latu. Taču saskaņā ar 3. oktobra vienošanos, kas ir parakstīta starp airBaltic akcionāriem un finansētājiem, BIS līdz gada beigām jāpārskaita vēl 37,7 miljoni latu. Vienošanās tika parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa personā, SIA BIS, Latvijas Krājbanku, Snoras, AKB Investbank, Taurus Asset Management Fund Limited, Trasatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk