• Tweet

Ja ir brīvas gultasvietas, pacients slimnīcā var palikt pa nakti, bet šādi gadījumi praktiski nav iespējami, jo slimnīca ir pārpildīta un pacienti nereti guļ gaiteņos, tā Neatkarīgajai, skaidrojot situāciju ar pacientu izrakstīšanu no slimnīcas, tostarp vēlās nakts stundās, stāsta P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Traģisks gadījums – fotogrāfa Valda Lavrinoviča nāve slimnīcas teritorijā –, kurā skaidrību radīsim pēc Veselības inspekcijas un policijas paveiktās izmeklēšanas, sacēlis kājās ne tikai pašu slimnīcu, bet arī Veselības ministriju, Rīgas domi un citus. Vislielākais sabiedrības sašutums pašlaik saistīts ar faktu, ka cilvēks pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas naktī palaists mājās un pagaidām neskaidros apstākļos miris, un atrasts mēnesi vēlāk turpat ārstniecības iestādes teritorijā. Sociālas vai medicīniskas dabas jautājums – strīdas amatpersonas. Taču tas galvenokārt ir cilvēcības jautājums. Saprotot mediķu paustās bažas par uzņemšanas nodaļu, kurām būtu jāsniedz palīdzība tikai pacienta veselībai un dzīvībai bīstamos brīžos, pārslogotību, tomēr jāuzdod jautājums, kāpēc pacientu mājās palaišanas sistēma nav sakārtota, kāpēc pašlaik jārisina tāds jautājums, kuram 21. gadsimtā būtu jābūt atrisinātam, ko darīt, ja pacients ir viens, bez naudas, bet no slimnīcas izrakstāms?

Jāvienojas

Ar indīgiem komentāriem pēc traģiskās ziņas vispirms apmainījās veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) un Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs). Ministre norādīja, ka Rīgas domei būtu jāparūpējas par pacientu nogādāšanu mājās nakts stundās (atsaucoties uz faktu, ka pensionāriem Rīgā ir bezmaksas transports un drīz būs arī skolēniem), jo tas ir vairāk sociāls, nevis medicīnisks jautājums, – medicīniskā palīdzība cilvēkam ir sniegta, un viņam vairs nav pamata atrasties slimnīcā. Savukārt N. Ušakovs sociālajā tīklā Twitter ierakstīja: «Ministre Circene prasa RD (Rīgas domei) transportu pacientiem, kuriem nav iespēju no slimnīcas nokļūt mājās. Runa ir par 300 cilvēkiem gadā, t.i., apmēram vienu dienā. Vai ministre Circene nevar vienkārši nodrošināt vienam cilvēkam dienā iespēju pārnakšņot slimnīcā, nevis skraidīt pa pilsētu ar absurdām idejām?» Pie reālām sarunām amatpersonas pagaidām neķērās, tomēr ministre paviesojās Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā un paziņoja, ka Veselības ministrija jau šogad paredzējusi novirzīt Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļas rekonstrukcijai papildu līdzekļus 70 000–100 000 latu.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule savā komentārā Kur sākas un kur beidzas atbildība par cilvēku? uzsver, ka mediķiem nekādā gadījumā nevar uzlikt par pienākumu risināt sociālos jautājumus, piemēram, tādus kā bezpajumtnieku aprūpe, «nepieskatīti bērni, klīstoši veci cilvēki ar atmiņas traucējumiem, hroniski alkoholiķi reibumā un citi». Arī jautājums par atsevišķu pacientu nokļūšanu mājās esot sociālas dabas, kas risināms kompleksi, slimnīcai sadarbojoties ar pašvaldību. L. Cipule arī stāsta, ka Rīgas domes vadība neesot «vēlējusies iedziļināties sociālo jautājumu risināšanā stacionāru uzņemšanas nodaļās, lai arī veselības ministre uz to aicinājusi vairākkārt».

«Veselības ministrijas pozīcija ir vismaz dīvaina, ja ne kaitnieciska. Tā vietā, lai pēc būtības risinātu diezgan vienkāršu jautājumu par slimnieku aprūpi, ministre un citi ministrijas darbinieki nodarbojas ar demagoģiju un cenšas to pārlikt uz pašvaldības pleciem,» Neatkarīgajai saka Rīgas mērs Nils Ušakovs. «Kāpēc pašvaldībai būtu jāizdomā kaut kāda sarežģīta sistēma, ja pastāv vienkārši risinājumi, kurus ministrija nevēlas saskatīt? Kāpēc vienkārši nevar nopirkt dažas papildu gultas un atrisināt šo jautājumu?»

Pacientu skaits aug

Neatliekamās medicīnas centrā uzņemto pacientu skaits ik gadu pieaug, norāda centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis. Šobrīd vidēji uzņemšanas nodaļā ik dienas nonāk 150–160 pacientu, reizēm līdz pat 190. Agrāk tie bija vidēji 80–100 pacienti dienā (pacientu skaits būtiski pieaudzis pēc Rīgas 1. slimnīcas reformēšanas). Ir situācijas, kad vienlaikus uzņemšanā ir līdz pat 30 pacientiem, tāpēc dažiem no tiem nākas uzturēties arī gaitenī. No visiem uzņemtajiem pacientiem pēc izmeklēšanas un neatliekamās palīdzības sniegšanas ambulatorai ārstēšanai tiek izrakstīta lielākā daļa – 60 procentu.

Slimnīcas valdes loceklis ārsts Guntis Bahs savukārt piebilst, ka slimnīcas uzņemšanas nodaļa pašlaik pilda vairākas funkcijas: sniedz neatliekamo un arī ambulatoro palīdzību, risina sociālos jautājumus, bezpajumtnieku higiēnu, kalpo par atskurbtuvi. Pēc ārsta domām, tas nav pareizi, jo mediķiem galvenais uzdevums ir darīt savu darbu – ārstēt pacientus.

Slimnīca jau sāk risināt pati

Neraugoties uz to, ka valsts finansējums nespēj segt Neatliekamās medicīnas centra izmaksas – starpība starp piešķirto finansējumu un reālajām izmaksām ir mīnus 407 357 lati, slimnīca apņēmusies jau tuvākajā laikā veikt izmaiņas nodaļas darbā. Uzņemšanas nodaļu tuvākajā laikā gaida izmaiņas – būs papildu personāls, atradīs telpas astoņu pacientu novērošanas gultu izvietošanai, darbu uzņemšanā uzsāks primārās aprūpes ārsts, kas sniegs konsultācijas pacientiem ar ambulatora rakstura sūdzībām, atslogojot neatliekamās medicīnas ārstu darbu. Uzņemšanas nodaļā strādās arī sociālais darbinieks un servisa darbinieks, kas komunicēs ar pacientiem un viņu tuviniekiem, mazinot neziņu par palīdzības sniegšanas procesu, iespējamo gaidīšanas laiku līdz izmeklējumu rezultātiem, kā arī pārliecināsies, vai pacientam ir ar ko nokļūt mājās pēc izrakstīšanās no nodaļas.

Pēc veselības ministres domām, uzņemšanas nodaļas pārslodzes iemesls ir ambulatoro un sociālo pacientu plūsma. «Viens no risinājumiem ir atbrīvot uzņemšanas nodaļu no ambulatorā darba. Par katru pacientu, kas nonācis uzņemšanā, jāziņo pacienta ģimenes ārstam, kura pienākums ir sazināties ar savu pacientu un nodrošināt tālāko aprūpi,» saka I. Circene. Veselības ministrijai kopā ar slimnīcām, ģimenes ārstiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu jāizstrādā sistēma, lai slimnīcu uzņemšanas nodaļās nepamatoti nenonāktu ambulatorie pacienti.

Kurp iet?

Kāpēc pacientu nevar nakts laikā paturēt slimnīcā? Ja slimnīcā ir brīvas gultas vietas, pacients var palikt pa nakti, bet tas ir tikai teorētiski, jo praktiski tas nav iespējams, – slimnīca ir pārpildīta un pacienti nereti guļ gaiteņos. Diemžēl Stradiņa slimnīcā fiziski nav telpu, lai risinātu šādas situācijas. Tiesa, pacients var pasēdēt uzgaidāmajā telpā, ja vien tur ir vieta.

Slimnīcā skaidro: lai gan slimnīcas pienākumos neietilpst nodrošināt pacientu transportēšanu pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas, slimnīca palīdz to risināt. Ja pacientam nav iespēju nokļūt mājās ar tuvinieku vai sabiedrisko transportu, dienas laikā ārstējošais ārsts sazinās ar koordinatoru, kas noorganizē slimnīcas transportu par attiecīgu samaksu. Ja pacientam tobrīd nav naudas, lai par to samaksātu, viņam izsniedz kvīti, kas jāapmaksā 15 dienu laikā. «Ierobežota finansējuma dēļ slimnīcas rīcībā ir tikai viena šāda automašīna, tāpēc gadījumos, kad tā ir aizņemta, kā arī nakts laikā personāls pacientam palīdz izsaukt taksometru,» norāda slimnīcas pārstāve Ieva Stibe. Kritisko situāciju ar telpām atrisinās jaunā korpusa būve.

***

UZZIŅAI

P. Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra jeb uzņemšanas nodaļa

• Uzņemto pacientu skaits ik gadu pieaug

• Pašlaik vidēji uzņemšanas nodaļā ik dienas nonāk 150–160 pacientu, reizēm līdz pat 190

• Pacientu skaits ievērojami audzis kopš 2009. gada, kad slēdza Rīgas 1. slimnīcu, – no 80 līdz 160

• No visiem uzņemtajiem pacientiem pēc izmeklēšanas un neatliekamās palīdzības sniegšanas ambulatorai ārstēšanai atlaisti 60%. Salīdzinot ar 2010. gadu, šo primārās aprūpes pacientu skaits uzņemšanā pieaudzis par 17%

• Slimnīcā ik dienu ieved 3–4 bezpajumtniekus un vidēji 5–6 cilvēkus alkohola reibumā; svētku laikā iereibušo skaits sasniedz vairāk par 10 cilvēkiem dienā. Piemēram, svētdien, 27. maijā, bezpajumtnieku skaits sasniedzis pat 13 cilvēkus diennakts laikā

Avots: nra.lv /Inga Paparde