• Tweet

Bērnu skaits ik gadu sarūk – ar šo faktu nākas rēķināties vairākumam izglītības iestāžu. Ne tikai mazajām pamatskolām, bet arī daļai vidusskolu, jo 10.–12. klasēs tik tikko izdodas savākt vajadzīgo skolēnu skaitu. Iemesli tam ir vairāki: demogrāfija, emigrācija un arī lielāka interese par profesionālu iemaņu apguvi.

Par skolēnu trūkumu pašlaik nesūdzas vien Rīgas centra rajona vidusskolas, uz kurām nāk bērni arī no citiem galvaspilsētas mikrorajoniem. Dažas atsaka mācīties gribētājiem vai rīko atlases konkursus. «Mums nevienā klašu grupā netrūkst bērnu – ne sākuma posmā, ne vidusskolā, līdz ar to mēs nekādu kritumu nejūtam. Mums vispār klasē nav mazāk par 30 bērniem,» saka Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš, piebilstot, ka skolēnu kopskaits visu laiku stabili turas 800 robežās. No viņa vadītās mācību iestādes apmēram divas trešdaļas pamatskolas absolventu turpinot mācības turpat, bet vēl atlikušie atnākot no citām skolām. Arī Rīgas 10. vidusskolas direktore Nadežda Ikauniece skolēnu samazinājumu nejūt, jo viņas vadīto skolu šogad beigušas trīs 9. klases, bet 10. klases, kur rīko iestājpārbaudījumus, kā ierasts – būšot divas.

10. klase tikai viena

Ne tik spoža situācija ir citās galvaspilsētas skolās. Piemēram, Rīgas 61. vidusskola Pārdaugavā izjūt strauju audzēkņu samazinājumu. «Šogad mums bija divas 9. klases, bet kādreiz bija pat trīs un četras. Ar laiku pamatskolu beigs tikai viena klase ar apmēram 30 bērniem un arī 10. klase būs tikai viena,» skumjo bilanci neslēpj skolas direktore Eleonora Guseva. Līdzīga aina ir arī pārējās Latvijas pilsētu skolās. Rēzeknes 1. vidusskolas direktors Jānis Poplavskis min šādus skaitļus: pirms 10 gadiem skolā mācījās vairāk nekā 1000 bērnu, bet nākamajā gadā, iespējams, būs pat mazāk par 600. «Šogad vēl beidz trīs 9. klases, bet nākamgad vairs tikai divas. Vairākumā vecuma grupu ir divas paralēlklases ar 25 līdz 27 bērniem. Arī vidusskolas posmā šogad 12. klases vēl bija divas, bet 10. un 11. klases – pa vienai,» norāda J. Poplavskis, uzsverot – tas ir likumsakarīgi, jo Rēzeknes iedzīvotāju skaits šajos gados ir strauji samazinājies. Kādreiz pilsētā dzīvoja 45 000, bet tagad vairs tikai 25 000 cilvēku. Par ceturtdaļu samazinājies audzēkņu skaits arī Ventspils 2. vidusskolā, kur kādreiz mācījās apmēram 700, bet tagad – apmēram 530 bērnu. «Visās vecuma grupās tagad ir pa diviem klašu komplektiem, arī vidusskolā vēl izdodas nokomplektēt divus,» skaidro skolas sekretāre Inga Iesalniece. Limbažu ģimnāzijā 10. klases komplektācija «izdodas kā nu kuro gadu», atzīst skolas direktore Ineta Zariņa. Šogad un nākamgad to arī nebūs tik viegli izveidot, jo tieši 8.–9. klasē bērnu ir mazāk nekā citugad.

Laukos cerības nelolo

Lauku vidusskolas pašlaik arī vēl tiek galā ar klašu nokomplektēšanu. Rugāju novada vidusskolas direktore Inese Feldmane neslēpj, ka palēnītēm bērnu skaits samazinās un lielas cerības uz nākotni viņa vis nelolojot. 9. klasi šogad beiguši 18 bērni, no viņiem 15 mācības turpinās 10. klasē. Sākumskolas klasēs gan bērnu esot mazliet virs 10, kas ir tuvu kritiskajam līmenim. «Kamēr šis skaits vēl vairāk nesarūk, ir cerības, ka skola pastāvēs. Bet – vai tajā pēc gadiem desmit būs vēl vidusskolas klases, to gan grūti prognozēt,» nopūšas I. Feldmane. Zemgales vidusskolā situācija ir mazliet labāka: tur vidējais klašu piepildījums ir 25–30 bērni. «Devīto šogad bija 30, taču tikai puse no viņiem paliks mācīties turpat. Arī pērn bija līdzīga situācija un 10. klasē mācījās 17,» teic skolas direktors Zigfrīds Grinpauks, piebilstot, ka skolai lielāka demogrāfiskā bedre būs gaidāma pēc pieciem gadiem.

Emigrē vai iet uz profenēm

Vaicāti par kopējām tendencēm skolēnu skaita kritumā, direktori tūlīt aiz dzimstības samazinājuma kā galveno iemeslu nosauc emigrāciju. To šogad īpaši izjutusi Rīgas 10. vidusskola. «Šogad no 9. klases beidzējiem ar vienu rāvienu uz ārzemēm aizbrauc desmit bērni. Tas tiešām ir daudz, jo parasti jau dodas projām pa vienam, diviem. Tas šogad noteikti atsauksies uz 10. klases komplektēšanu – vairāk vajadzēs ņemt no malas,» atzīst N. Ikauniece. Arī citviet izbraukšanu jūt, un nešķiet, ka tā ietu mazumā. «Diemžēl viņi vairs neatgriežas. Arī tie, kas vidusskolas laikā vasarās it kā brauc piestrādāt, nereti tur arī paliek,» konstatē Limbažu ģimnāzijas direktore I. Zariņa. Ventspils 2. vidusskolas sekretāre gan novērojusi pretējo: viņu skolā daži pēc uzturēšanās ārvalstīs ir atgriezušies un turpina mācības savā dzimtajā pilsētā.

Kā vēl vienu problēmu daļa vidusskolu direktoru izjūt to, ka daudzi devītie arvien biežāk izvēlas mācības turpināt profesionāli tehniskajās skolās. «Tas sākās jau pērn, kad pēkšņi lielāks skaits bērnu izvēlējās nevis mācības vidusskolā, bet proftehniskajā. Šogad arī puse devīto atstāj mūsu skolu – daži turpinās mācīties Tukuma ģimnāzijā, lielākā daļa – proftehniskajās skolās,» teic Z. Grinpauks, atzīstot, ka tas apgrūtina 10. klases nokomplektēšanu. Arī no Rēzeknes 1. vidusskolas 65 devītajiem uz 10. klasi paliek 30. Pārējie dodas uz valsts ģimnāziju vai citur. J. Poplavskis domā, ka tehnikumu daudzi izvēlas stipendijas dēļ, jo 60–70 latu lauku cilvēkiem ir liela nauda. Turklāt – pēc vidusskolas tālākās izglītības iespējas vairākumam nav nemaz tik spožas – studijas augstskolā maksā lielu naudu, kas daudziem nav pa kabatai.

Daļa direktoru ir pārliecināti, ka skolu skaitu vajadzēs optimizēt arī turpmāk – ne tikai laukos, bet arī pilsētās to ir par daudz – tāpēc viens skolēns valstij kļūst aizvien dārgāks. Tāpat vidusskolām nāksies krietni palauzīt galvu, kā piesaistīt pamatskolu beidzējus – ar dažādām programmām, mācību iespējām. Ja tā nenotiks, būs grūti konkurēt ar profesionāli tehniskajām skolām – it īpaši tad, ja tās atrodas tuvu dzīvesvietai.

***

Skolēnu skaita bilance

Izglītojamo skaits mācību gads 9. klase 12. klase

206440 2011./12. 19621 13977

216307 2010./11. 22012 15505

236223 2009./10. 22811 16312

348205 1998./99. 32666 13596

Avots: nra.lv /Aisma Orupa