Šaubas par eiro māc arī valdošo eliti
Lai gan eiro ieviešanas dēļ partijai Vienotība aizkulišu politikā ir nācies iziet uz daudziem kompromisiem, parlamentā atkal uzvirmojušas bažas, ka vienprātības par atteikšanos no nacionālās valūtas nav ne vien opozīcijas flangā, bet arī pašas koalīcijas rindās.
Jau kopš gada sākuma valdība un tās vadošais spēks partija Vienotība demonstrē bezkompromisu apņemšanos 2014. gada sākumā panākt Latvijas iestāšanos eirozonā. Neraugoties uz sabiedrības skeptisko noskaņojumu, kā arī Saeimas opozīcijas iebildumiem, Ministru kabinets jau vairākus mēnešus nelokāmi turpina nacionālās likumdošanas pielāgošanu Latvijas integrācijai eirozonā. Savukārt aizkulišu politikā, meklējot atbalstu eiro ieviešanai, Vienotībai nācies izdabāt opozīcijas vēlmēm attiecībā uz budžeta līdzekļu pārdali, kā arī atbalstīt savu partneru vērienīgās ieceres demogrāfijas problēmu risināšanai.
Tikmēr iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu kļūst arvien noraidošāka: atteikšanos no lata atbalsta vien 13% respondentu, bet teju 50% vēlētos, lai par šo jautājumu tiktu rīkots referendums. Ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu, valdība joprojām nav atklāti pateikusi, ka eiro ieviešana ir jau izlemts jautājums.
Tā vietā premjers Valdis Dombrovskis uzsver, ka teorētiski vēl pastāvot iespēja apturēt virzību uz eiro, nepieprasot konverģences ziņojumu, taču valdībai pašlaik šādu plānu neesot.
Tiesa, politiskajos kuluāros tiek baumots, ka zaļo gaismu eiro ieviešanai varētu nesniegt ne vien opozīcija, bet arī daļa koalīcijas politiķu. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijā joprojām rit diskusijas, vai visi 14 parlamentārieši būtu gatavi atbalstīt Eiro ieviešanas likumu, kura izskatīšana pirmajā lasījumā plānota 13. decembra Saeimas plenārsēdē. Nemiernieku sarakstā tiek minēti gan Vineta Poriņa un Inese Laizāne, gan Kārlis Krēsliņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks, kurš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Nekad neesam slēpuši, ka mūsu vidū ir pret eiro ieviešanu skeptiski noskaņoti cilvēki. To zina arī mūsu koalīcijas partneri. Atteikšanās no lata ir Latvijai pārāk svarīgs lēmums, lai tas tiktu pieņemts tikai tādēļ, ka kādam to ļoti gribas. Vēl līdz 12. decembrim aicināsim uz sarunām ekspertus, diskutēsim savā starpā un centīsimies panākt vienotu viedokli.» Tiesa, gan I. Parādnieks, gan arī Jānis Dombrava Neatkarīgajai atzina, ka vienots frakcijas balsojums neesot vienīgā alternatīva: NA par svarīgo likumprojektu varētu saviem Saeimas deputātiem atstāt arī brīvo balsojumu.
Tikmēr Vienotības pārstāvis, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs iespējamo viedokļu šķelšanos uztver daudz kategoriskāk. «Latvijas iekļaušanās eirozonā un ar to saistītais Eiro ieviešanas likumprojekts ir Latvijai, tās valdībai un sabiedrībai viens no pēdējo gadu svarīgākajiem jautājumiem, kas samērojams ar mūsu valsts iestāšanos NATO vai pievienošanos Eiropas Savienībai. Atbalsts šim dokumentam ir ideoloģisks apliecinājums Rietumu demokrātijai un tās vērtībām. Manuprāt, ja kāds šādu apliecinājumu nevēlas sniegt, tad diez vai viņam būtu jāatrodas šābrīža koalīcijā,» pauda J. Reirs, piebilzdams – ja Latvija neizmantos iespēju pāriet uz eiro 2014. gada sākumā, tad nākamā šāda izdevība parādīties tikai pēc astoņiem, desmit gadiem.
Tikmēr opozīcija jau skaidri iezīmējusi gatavību nepieļaut Latvijas pārsteidzīgu iekļaušanos eirozonā. Kā Neatkarīgajai atzina Zaļo un zemnieku savienības politiķis Uldis Augulis, ja Saeima tomēr pieņems Eiro ieviešanas likumu, tad opozīcija varētu iesaldēt tā stāšanos spēkā. Satversme nosaka, ka pietiek ar 34 deputātu parakstiem prezidentam, lai sāktos balsu vākšana referenduma rīkošanai. Tiesa, U. Augulis piebilda, ka referendums neesot ZZS pašmērķis un pirms tā rosināšanas politiķiem esot jāizmēģina visi pārējie politiskie mehānismi. Savukārt Saskaņas centra līderis, Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs akcentē, ka tieši referendums būtu pareizākais veids, kā visa Latvijas sabiedrība varētu paust attieksmi pret eiro ieviešanu. Tieši tādēļ Saskaņas centrs, iespējams, varētu ierosināt referenduma rīkošanu par eiro ieviešanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
ZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālāk