• Tweet

Valsts svētku priekšvakarā ierasts runāt par sabiedrības vienotību, tomēr šogad valsts augstākās amatpersonas gatavojas aicināt iedzīvotājus nesaasināt etnisko konfrontāciju, ko raisījuši divi valodas referendumi.

Abi nacionālie flangi, kuriem jāuzņemas liela daļa atbildības par šo situāciju, gan norāda: viņi savos uzskatos paliek nelokāmi un nav gatavi kompromisiem.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzņēmusies iniciatīvu veidot paziņojumu Latvijas iedzīvotājiem, uzsverot saliedētības un tolerances principus. Lai gan paziņojumu parakstīšot arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Valsts prezidents Andris Bērziņš, viņu pārstāvji Neatkarīgajai norādīja – abas amatpersonas pagaidām nav detaļās informētas par dokumenta saturu un nevar komentēt šo ieceri. Tikmēr abu nacionālo flangu līderi, t. i., Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) pārstāvis Raivis Dzintars, kā arī Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka valsts vadības rīcība liecinot vienīgi par nespēju izprast konflikta patiesos apmērus. «Formālie paziņojumi, ko gatavo valdošā elite, apliecina, ka tā nojauš par problēmas eksistenci, taču nespēj apjēgt tās būtību,» sacīja J. Urbanovičs. «Visus šos gadus Saskaņas centrs bija gatavs dialogam, cerot, ka arī labējās partijas beidzot akceptēs kopdarbu Latvijas labā. Taču jaunās valdības veidošanas process ir pārvilcis tam visam strīpu. Sadarbības vārdā mēs bijām gatavi tādiem kompromisiem, kas nebija pieņemami pat daudziem mūsu vēlētājiem, taču mēs teicām – pacietieties, tas ir pareizas idejas vārdā. Tomēr veids, kādā Saskaņas centrs tika izstumts no koalīcijas sarunām, mums vairs neļauj turpināt sadarbības politiku. Tagad ir skaidrs, ka neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem un mūsu gatavības piekāpties Latvijā vienmēr būs divas – latviešu un krievu – politikas,» klāstīja SC līderis.

«Ir tikai pašsaprotami, ka tā visa rezultātā mūsu vēlētāji ir radikalizējušies, savukārt Saskaņas centrs, kas iepriekš vienmēr bija gatavs kompromisiem, vairs neturpinās dialogu. Protestējot pret tiem aizvainojumiem, kas mūsu vēlētājiem tika izteikti koalīcijas veidošanas gaitā, esam savā politiskajā kursā izdarījuši pagriezienu, atgriežoties pie savu balsotāju nostājas. Un tā ir bijusi milzīga labējo partiju tuvredzība, jo mēs brīdinājām, ka dialogs no mūsu puses vairs neturpināsies,» klāstīja J. Urbanovičs, pamatojot to, kādēļ SC, kas daudzus gadus centās apliecināt, ka nav tikai krievvalodīgā elektorāta partija, pašlaik arvien atklātāk iesaistās parakstu vākšanā par divvalodību Latvijā. Referendumā ir piedalījies gan Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan vairāki citi

SC politiķi, arī lielāko pašvaldību vadība. SC uzsver, ka referendums par krievu valodas nostiprināšanu Satversmē ir tikai kā atbildes reakcija uz pavasarī notikušo VL!TB/LNNK parakstu vākšanu par mācībām tikai latviešu valodā. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars gan šādam viedoklim nepiekrīt. «Mums ar Saskaņas centru ir diametrāli pretējs redzējums par Latvijas attīstību. Tādēļ valsts vadītājiem nav jācenšas tēvišķi mūs samierināt, bet gan jāsaprot, ka nacionālais jautājums ir daudz dziļāks par divu partiju atšķirīgajiem viedokļiem,» klāstīja politiķis. «Ir nepieļaujami, ka, vācot parakstus par divvalodību, atklāti, bezkaunīgi notiek ņirgāšanās par Latvijas valsts pamatu pamatiem un tās pilsoņiem. Ja valsts vadītāji uzskata, ka šāds mans viedoklis ir pārlieku radikāls, tad man ir ļoti žēl.» Apliecinot savas pozīcijas nelokāmību, šodien Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas politiķi grasās publiskot ierosmi par grozījumiem Satversmē, aizliedzot mainīt to Satversmes punktu, kas par vienīgo valsts valodu Latvijā definē latviešu valodu. Tikmēr Ministru prezidenta pārstāvis Mārtiņš Panke Neatkarīgajai neslēpa, ka premjers rūpīgi sekojot Nacionālās apvienības – kā koalīcijas dalībnieka – darbībām, taču pagaidām tajās neesot saskatāms nekas satraucošs. Jāatgādina, ka pērn, veidojot iepriekšējo valdību, VL!TB/LNNK netika aicināta koalīcijā, jo tika izteiktas bažas, ka šā spēka radikālie uzskati var negatīvi ietekmēt Latvijas tēlu.

Avots: nra.lv