• Tweet

Eiropas Savienības (ES) iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju nebūs izdevīgas ne Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības sadarbība ar šo kaimiņzemi, ne arī pircējiem, Neatkarīgajai pauda uzņēmēji.

Pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra Andra Teikmaņa domām, pastāv diezgan liela varbūtība, ka ES tuvāko mēnešu laikā pret Baltkrieviju piemēros ekonomiskas sankcijas. ES otrdienas vakarā jau atsaukusi no Baltkrievijas uz konsultācijām visus savus vēstniekus, tādējādi reaģējot uz Minskas aicinājumu valsti atstāt ES pārstāvniecības vadītājam un Polijas vēstniekam.

«Latvija nav atbalstījusi un neatbalsta Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, jo tās var atstāt ļoti nopietnu ietekmi uz vienkāršajiem kaimiņvalsts iedzīvotājiem,» vakar Latvijas Radio uzsvēra A. Teikmanis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pozīcija vienmēr bijusi tāda, ka izolēt Baltkrieviju nav tā labākā politika, jo tikai dialogā var risināt problēmas.

«Ja ES gatavos lēmumu par sankcijām, darīsim visu, lai mazinātu ietekmi uz Latvijas uzņēmējiem,» solīja diplomāts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs stāstīja, ka pirms trim gadiem pie Latvijas vēstniecības Baltkrievijā tika nodibināts Latvijas uzņēmēju klubiņš, kurā iestājās 40 Latvijas uzņēmēji. Tā gan ir tikai neliela daļa no Latvijas uzņēmējiem, kuri darbojas šajā kaimiņvalstī. Pēc Ģ. Kronberga teiktā, tādu ir vairāki simti. LTRK vakar sazinājās ar mūsu valsts uzņēmējiem, kas darbojas Baltkrievijā. «Ziņas par iespējamām ekonomiskām sankcijām daudzos raisa bažas, un daļa domā, vai uz laiku nevajadzēs pārtraukt darbību,» Neatkarīgajai atklāja Ģ. Kronbergs.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka ekonomisku sankciju piemērošana pret Baltkrievijas uzņēmējiem neveicinās attīstības procesus valstī. Pēc LDDK domām, tikai divpusēja un daudzpusēja tirdzniecība starp valstīm kopā ar pilsoniska rakstura aktivitātēm ir veids, kā stiprināt uz savstarpējo sapratni orientētas attiecības

Arī Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka attiecības starp ES un Baltkrieviju ir sarežģījušās un tas var negatīvi ietekmēt arī ekonomisko sadarbību. Pēc EM vērtējuma, Baltkrievija ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības partneris Latvijas uzņēmējiem – 2010. gadā pēc kopējā eksporta apjoma tā bija 8. vietā, pēc importa – 7. vietā, pēc Latvijas tiešajām investīcijām – 9. vietā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Baltkrievija ir otrā lielākā Latvijas sadarbības partnere transporta jomā un tai ir nozīmīga loma kravu tranzītā no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un citām valstīm. Caur Latvijas ostām vidēji gadā tiek pārvadāts apmēram 9 miljoni tonnu Baltkrievijas kravu. 2010. gadā Latvijas un Baltkrievijas tirdzniecības apgrozījums bija 653,2 miljoni eiro, ierindojot Baltkrieviju astotajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū kopumā. Savukārt pēc LDDK aplēsēm, Latvijas pakalpojumu tirdzniecības dinamika ar Baltkrieviju savu pieaugumu ir piedzīvojusi tieši 2010. gadā. Tad naftas produktu tranzīts uz Baltkrieviju bija 0,78 miljoni tonnu. Savukārt kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms, ieskaitot tranzīta pārvadājumus caur Baltkrievijas teritoriju, 2010. gadā bija 25,25 miljoni tonnu.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde