• Tweet

Pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās ļoti labus rezultātus guva reģionālās partijas, valstī pie varas esošie politiskie spēki sarosījušies un, sākot pielabināties tām, taustās pēc iespējamajiem sabiedrotajiem nākamajām Saeimas vēlēšanām. Politisko procesu vērotāji gan uzskata, ka uz būtiskām izmaiņām valdības attieksmē pret pašvaldībām cerēt nav vērts, savukārt pašvaldību pārstāvji vēro un nogaida.

Mēneša sākumā uz sarunām par pašvaldībām svarīgo vairāku pilsētu mērus aicināja Vienotība, kura pēc tikšanās nenoliedza, ka uz Saeimas vēlēšanām ar kādu no reģionālajām partijām varētu veidot tandēmu. Aizvadītajā nedēļā aktīvi spēlē iesaistījās arī Nacionālā apvienība, kas Latvijas Pašvaldību savienībai sola īpašas nodokļu sistēmas izveidi valsts pierobežu novadiem.

Par to, ka pie varas esošo partiju labestība pret pašvaldībām nav bezgalīga, ir pārliecināts politisko norišu vērotājs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka varas turētāju solītie labumi tiks tikai tām reģionālo partiju pārstāvētajām pašvaldībām, kuras izrādīs interesi sadarboties nākamajās vēlēšanās.

«Tās [Vienotība un Nacionālā apvienība] atzīst, ka pašvaldību vēlēšanās uzvarējušas reģionālās partijas, un apzinās, ka pašām Saeimas vēlēšanās var iet grūti, ja neatradīs reģionos atbalstu. Domāju, ka vairāk tiks spēlēts uz tām pašvaldībām, kuras būs gatavas sadarboties, nevis uz visām. Un tur būs īpaši darījumi ar investīciju naudām,» uzskata eksperts.

Arī politikā daudz piedzīvojušais Jurģis Liepnieks uzskata, ka pie varas esošie, it īpaši Vienotība, šobrīd reģionālās partijas un to pārstāvētās pašvaldības cenšas pārliecināt par nepieciešamību sastrādāties, kā argumentu izmantojot naudu. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot arī par to, ka īpaša nepatika Vienotībai ir pret Jaunā laika dibinātāja Einara Repšes jauno politisko spēku Latvijas attīstībai.

«Repšes jaunizveidotais spēks aktīvi darbojas, tajā skaitā reģionos. Vienotība un pārējie ir sapratuši, ka visus šos gadus ir aktīvi karojuši ar reģioniem un pašvaldībām. Šobrīd Vienotības pārstāvji aktīvi tiekas ar reģioniem un brīdina, ka sadarbība ar Repši vai kādu citu politisko spēku var nozīmēt ārkārtīgi niecīgu palīdzību no budžeta. Reģionos tas nav nekāds noslēpums,» saka J. Liepnieks.

Uzmanīgs savos komentāros ir Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, kurš atzīst, ka pēkšņā aktivitāte izskaidrojama tikai un vienīgi ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām, taču cer, ka lielo partiju rosīšanās pašvaldībām tomēr nesīs kādu labumu. «Grūti pateikt, vai kaut kas mainīsies, bet cerība mirst pēdējā. Varēsim vērtēt sarunu rezultātus tad, kad parādīsies partiju priekšvēlēšanu programmas,» saka pašvaldību pārstāvis.

Apgalvojot, ka Zaļo un zemnieku savienība pašvaldībām un reģioniem nekad nav uzgriezusi muguru, partijas līderis Augusts Brigmanis pašreizējās koalīcijas partijas nodēvēja par pielīdējām: «Līdz šim partijām, it sevišķi Vienotībai, nebija nekāda interese par pašvaldībām, jo tika uzskatīts, ka tās ir traucēklis, kas tikai prasa un uzbāžas. Nākot vēlēšanām, notiek tāda pielīšana uz vēdera un tiek meklēti varianti, kā par santīmiem nopirkt atbalstu. Taču pašvaldības nav tās, kas par grašiem pārdosies Vienotībai, tām ir pietiekami liela pašcieņa.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis