• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē.

Ar izmaiņām likumā arī precizēta mācību līdzekļu definīcija, nosakot, ka mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzētie izdevumi, ko izmanto mācību procesā.

Galīgajam lasījumam sagatavotā Izglītības likuma grozījumu redakcija nosaka, ka no šī gada 1.septembra valsts un pašvaldību, kā arī privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina, ka, lai jau no šī gada septembra nodrošinātu ne tikai mācību literatūras, bet arī mācību grāmatām pielīdzināto darba burtnīcu iegādi, no valsts budžeta būtu vēl nepieciešami līdzekļi 0,5 miljonu latu apmērā. IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule deputātus informēja, ka valsts budžeta finansējums attiecas uz darba burtnīcām svešvalodās un sociālajās zinībās. Atbildīgā komisija nolēma vērsties Finanšu ministrijā, kā arī lūgt IZM rast tam nepieciešamo finansējumu.

Pašvaldībām būs jāfinansē iepriekšminētajiem standartiem atbilstošas papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegāde.

Ar Izglītības likuma grozījumiem arī tiek precizēts, kādi individuālie mācību piederumi jānodrošina skolēnu vecākiem. Tie ir izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu – kancelejas preces, ikdienas un svētku apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu apguvē (sports, mājturība, tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

Grozījumi likumā veikti pēc tiesībsarga Jura Jansona iniciatīvas, kurš savā ziņojumā pagājušā gada maijā norādījis, ka līdzšinējā mācību līdzekļu iegāde par vecāku līdzekļiem neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas un faktiski nenodrošina bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, kā to paredz normatīvie akti.

Likuma grozījumi paredz arī samazināt izmaksas vecākiem, kuru bērni iet privātos bērnudārzos, kā arī nodrošināt vienādas iespējas visiem bērniem apmeklēt bērnudārzu. Turpmāk, ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldībā, nenodrošinās vietu tās bērnudārzā, pašvaldībai būs jāsedz izmaksas privātajam pakalpojuma sniedzējam. Šim finansējumam būs jāatbilst pašvaldības veiktajiem aprēķiniem par vienam audzēknim nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības bērnudārzā. Izmaksas un to aprēķins būs jāpublicē pašvaldības interneta mājaslapā.

Savukārt ņemot vērā praksē pastāvošo dažādo izpratni attiecībā uz izglītības iestādes pašpārvaldes darbību, likumā paredzēts precizēt regulējumu par izglītības iestādes padomi ― tās sastāvu, darbības principiem, funkcijām, tiesībām un pienākumiem. Pirmsskolas, vispārējās izglītības, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes padome būs koleģiāla institūcija, tostarp tā būs tiesīga lemt par to, kādu individuālo mācību piederumu iegāde savu materiālo iespēju robežās būs jānodrošina skolēnu un audzēkņu vecākiem.

Tāpat likuma grozījumi paredz ieviest izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu, lai uz tā rezultātiem varētu lemt par izglītības iestāžu vadītāju atbilstību ieņemtajam amatam un materiālo motivēšanu. Novērtēšanas kārtība un vērtēšanas nosacījumi Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz šī gada 1.septembrim. Grozījumi arī paredz likumu papildināt ar pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību.

Likumā arī plānots definēt karjeras, karjeras izglītības, karjeras attīstības atbalsta, kā arī profesionālās kompetences pilnveides terminus.

Atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija grozījumus Izglītības likumā plānojusi virzīt izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā 9.jūlijā.

Avots: nra.lv