Ronis: Liela mēroga iepirkumi jāapstiprina un jākontrolē valdībai
Nākamos liela mēroga iepirkumus vajadzētu tiešā veidā apstiprināt Ministru kabinetā un valdības līmenī kontrolēt arī šo iepirkumu norises gaitu, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, komentējot radušos situāciju saistībā ar neveiksmīgi noslēgušos pasažieru vilcienu iepirkumu.
Ronis uzskata, ka problēmas meklējamas jau šī iepirkuma pirmsākumos un šajā procesā nav palīdzējušas ne daudzās valdību maiņas, ne AS “Pasažieru vilciens” (PV) valdes maiņas.
“Manuprāt, problēma tika iestrādāta pašā iepirkuma nolikumā, pēc tam sekojošā izvērtējumā, un tālāk sākās ķēdes reakcija. Es viennozīmīgi varu teikt, ka mēs, mūsu valdība, jau no paša sākuma, saņemot mantojumā šo iepirkumu un Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, ka šis iepirkums var notikt tālāk, esam to vien darījuši kā mēģinājuši to saglābt, lai mums būtu gan vilcieni, gan vilcienu ražošana šeit pat Latvijā,” uzsvēra ministrs.
Ronis pieprasījis PV valdei atskaiti par vilcienu iepirkuma sarunām un vērtējumu par to rezultātu. “Sarunu gaita un taktika ir gan PV valdes, gan otras puses [Spānijas uzņēmuma “Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.”(CAF)] kompetence. Šobrīd esam pieprasījuši PV valdei detalizētu atskaiti par to, kādas ir bijušas sarunas, un viņu vērtējumu par sarunu rezultātu, kā arī tiesiskajiem aspektiem,” stāstīja Ronis.
Amatpersonu atbildība tikšot izvērtēta pēc tam, kad par izveidojušos situāciju tiks saņemts rakstisks ziņojums no PV valdes, identificējot problēmas, kļūdas un nepilnības, un laiku, kad tās radušās.
Ronis apliecināja, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums, kas paredzēts pasažieru vilcienu iepirkumam, vairs nav aktuāls, un pauda nožēlu, ka PV un CAF nav spējuši panākt vienošanos. Lai nekavējoties varētu strādāt pie ES Kohēzijas fonda līdzekļu apguves, Ronis uzdevis gan PV valdei, gan Satiksmes ministrijas (SM) darbiniekiem izstrādāt priekšlikumus par tiem prioritārajiem projektiem, kurus varētu virzīt apstiprināšanai valdībā ES līdzekļu apgūšanai.
Jautāts par tālāko SM rīcību, Ronis norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs izvērtēta PV rakstiskā atskaite, juridiskie aspekti un tiesiskie riski, tiks pieņemts lēmums, ar kuru iet uz valdību un piedāvāt valdībai projektus, kādus varētu īstenot par šo naudu atlikušajā laikā. “Šobrīd neuzņemtos apgalvot, ka tas būs jauns iepirkums vilcienu iegādei,” sacīja ministrs.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka Satiksmes ministrijai (SM) un AS “Pasažieru vilciens” (PV) nekavējoties valdībā jāpiedāvā risinājumi, kā izlietot jauno vilcienu iepirkumam paredzēto 100 miljonu latu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu.
Satiksmes ministrs noraidīja pārmetumus, ka saistībā ar vilcienu iepirkuma konkursu līdz šim ir bijis pārlieku nerunīgs, norādot, ka tieši SM ierosināja apstādināt un lika koriģēt iepirkumu un līgumu ar iepriekšējo PV valdi, kaut arī ministrija tiešā veidā nav šī darījuma sarunu partneris. “Attiecībā uz manu nerunīgumu – ņemot vērā šī iepirkuma tiesiskos, juridiskos, finansiālos un arī politiskos aspektus, jebkura liekvārdība varētu tikai vēl vairāk sarežģīt jau tā ne visai vieglo situāciju šajā iepirkumā,” piebilda ministrs.
LETA jau ziņoja, ka naktī uz trešdienu tika paziņots, ka vienošanās starp PV un CAF par jauno vilcienu iegādi nav panākta.
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālāk