Rīgas pašvaldība 2011. gadu beigusi praktiski bez deficīta; Standard & Poor’s paaugstina Rīgas kredītreitingu
Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta izpildes operatīvie dati liecina, ka pagājušo gadu pašvaldība noslēgusi praktiski bez deficīta – tas bijis tikai 0,1% apmērā. Saskaņā ar uzsākto 2011. gada finanšu pārskata auditu operatīvie skaitļi var vēl tikt precizēti, tajā skaitā, arī deficīta līmenis.
Pamatbudžeta ieņēmumi bijuši par 30 miljoniem latu lielāki par plānoto, savukārt izdevumi par 26,4 miljoniem latu mazāki par plānoto.
Finanšu līdzekļu atlikums, kas 2010. gada sākumā bija 55,7 miljoni latu, pēdējo divu gadu laikā palielinājies un sasniedz 88,1 miljonu latu.
Pašlaik Rīgas budžeta uzkrājums ir tikpat liels, cik tas bija 2009.gada 1.janvārī.
Operatīvie dati liecina, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 103% apmērā, īpašuma nodoklis 112,2% apmērā, azartspēļu nodoklis 110,1% apmērā, dabas resursu nodoklis 174,1% apmērā, nenodokļu un budžeta iestāžu ieņēmumi – 126,9% apmērā.
Savukārt lielākais ietaupījums ir izveidojies sakarā ar to, ka Eiropas struktūrfondu projektu realizācija un līdzekļu apgūšana tika uzsākta nevis no gada sākuma, bet vēlāk, sakarā ar iepirkumu procedūru formalitātēm un šie līdzekļi tiks apgūti vēlāk.
Rīgas dome, plānojot pašvaldības ieņēmumus un, atbilstoši tiem, arī izdevumus, par pamatu ņem piesardzīgākās Finanšu ministrijas prognozes attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu.
Rīgas pašvaldības īstenoto budžeta politiku pozitīvi novērtējusi arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s, 2011. gada 23. decembrī paziņojot, ka Rīgas ilgtermiņa attīstības kredītreitings tiek paaugstināts no BB un BB+ līmeni, saglabājot stabilu attīstības perspektīvu.
Vēl par tēmu:
Valentīndiena bez pārsteigumiem: ko vērts zināt par dāvanām un iepazīšanos tiešsaistē
Tuvojoties Valentīndienai, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt īpaši apdomīgiem – gan iegādājoties personalizētas dāvanas, gan iepazīstoties internetā....
Lasīt tālākNo “love bombing” līdz tukšam kontam: digitālās mīlestības risks
Romantiskā krāpšana joprojām ir viens no izaicinošākajiem finanšu riskiem digitālajā vidē. Neskatoties uz to, ka banku īstenotie drošības pasākumi pēdējo gadu laikā ir ļāvuši mazināt...
Lasīt tālākNeparedzēti izdevumi 1400 eiro apmērā – katrs ceturtais iedzīvotājs aizņemtos
Ja pēkšņi un nekavējoties būtu jāsedz neparedzēti un steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālākNaudas “piesaiste” realitātē: ar pozitīvu domāšanu ir par maz
Pastāv dažādas praktiskākas vai mazāk praktiskas tehnikas, padomi un paņēmieni, kas sola finansiālu labklājību un pilnu naudas maku īstermiņā. Tomēr pragmatisku, reālu un galvenokārt...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākVismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt
Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālāk