Reformu partiju izformēs un sadalīs pa citām partijām
Reformu partijas vienīgā smagsvara figūra – partijas dibinātājs Valdis Zatlers – paziņojis, ka nekandidēs nākamgad notiekošajās Saeimas vēlēšanās.
Tas nozīmē, ka partijas nonākšana politiskajā ūtrupē ir neizbēgama, jo neviens cits spēcīgs līderis, kurš spētu reformistus izvest no reitingu bezdibeņa, joprojām nav izaudzis.
Reformu partijas (RP) dibinātājs Valdis Zatlers vakar publiski norādīja, ka nolēmis nākamgad vēlēšanās nestartēt, galvenokārt veselības stāvokļa dēļ. Šāds paziņojums praktiski leģitimizē kuluāros jau kopš pavasara virmojošās runas par RP bankrotu. Arī Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka, zaudējot vienīgo nozīmīgo līderi, reformistus, visticamāk, saraustīs gabalos, vērtīgākajiem cilvēkiem nonākot citu partiju rindās.
Saskaņas centra frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins akcentē, ka RP apvienošanās ar citiem spēkiem ir neatgriezenisks process, kas jau esot aizsācies. «Reformu partijas liktenis ir pamācošs. Partija, kas izveidota zibakcijas rezultātā, ir īslaicīga parādība,» pauda V. Agešins.
Vienotības deputāte Inguna Rībena, kura politikā savulaik ienāca kopā ar Jauno laiku, situāciju salīdzina ar brīdi, kad domubiedrus pameta Jaunā laika pamatlicējs Einars Repše. «Reformu partija ir daudz sliktākā situācijā, nekā toreiz bijām mēs. Jaunais laiks bija paguvis izaudzināt virkni jaunu, spēcīgu politiķu, kuri spēja ieņemt Repšes vietu. Savukārt Reformu partijā joprojām praktiski nav atpazīstamu līderu, bez kuriem partija nevar pastāvēt,» komentē deputāte.
Aizkulisēs izteikti vairāki nākotnes scenāriji. Visticamāk, spēcīgākās RP personības papildinās Vienotības rindas. Par iekārojamākajiem cilvēkiem tiek uzskatīts nozaru ministri – iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Šādus jauniesaucamos gan pirms 12. Saeimas vēlēšanām varētu meklēt arī citas organizācijas, jo jaunu un spēcīgu kadru trūkums ir pēdējo gadu akūtākā problēma Latvijas politikā.
Tieši tāpēc daļu kumosa, visticamāk, mēģinās atraut arī citi spēki, piemēram, Einara Repšes jaundibinātā biedrība Latvijas attīstībai, kas nākamgad pārtapšot par partiju. Šādas runas pastiprina arī netiešā saikne, kas caur biznesa interesēm pastāvot RP šā brīža līderim Edmundam Demiteram un jaunās biedrības cilvēkiem. Politologs Filips Rejavskis prognozē: «Pēdējā laika notikumi liecina, ka pirms neatgriezeniska bankrota partija tomēr mēģina kārpīties pati saviem spēkiem. Domāju, ka Edmunda Sprūdža demisija un Valda Zatlera paziņojums par nekandidēšanu ir kopsaistīti notikumi. RP veic tīrīšanu un atbrīvošanos no balasta, lai mēģinātu uzpeldēt. Ja tas neizdosies, tad tālākajām varētu būt dažādi scenāriji. Iespējams, lielāko kumosu varētu nokost Vienotība.».
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk