Reformu partijas cerību laiks pagājis
Pagājuši divi gadi, kopš kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers parakstīja rīkojumu numur 2, rosinot atlaist parlamentu.
Vēlētāji šobrīd atzīst, ka lielo cerību laiks ir pagājis, jo nekādas būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā šis radikālais solis nav viesis. Tikmēr politiķi uzskata, ka šie divi gadi bijuši zīmīgi ar Reformu partijas (RP) iekšējām kolīzijām, kas pašlaik esot tuvu bankrotam.
2011. gada 28. maijā, pārmetot parlamentam Aināra Šlesera dzīvesvietas pasargāšanu no kratīšanas, V. Zatlers izdeva rīkojumu par 10. Saeimas atlaišanu, ko atbalstīja arī tautas nobalsošanā. Drīz pēc tam, izmantojot sabiedrībā valdošo pacēlumu, V. Zatlers izveidoja savā vārdā nosauktu partiju, pasludinot krustakaru pret oligarhiem un piesakot kvalitatīvi jaunu politisko kultūru. Toreiz politiskajos kuluāros tika spriests, ka steigā veidotās partijas sastāvā ir daudz gadījuma cilvēku, kam nav nepieciešamā potenciāla un vienojošas ideoloģijas. Savukārt politologi uzskatīja, ka jaunu personāliju ienākšana politikā ļauj cerēt uz jaunu skatījumu un reformām.
Ilūzijas izgaisušas
Divus gadus pēc liktenīgā rīkojuma lielās cerības tā arī nav attaisnojušās, jo jaunie spēki turpina vecās politiskās tradīcijas. Lai gan11. Saeimā tika ievēlēti 22 šīs partijas deputāti, seši politiķi vēl pirms ieiešanas plenārsēžu zālē paziņoja par izstāšanos no partijas, pamatojot to ar nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu un savstarpēju neuzticēšanos. Partijas darbība buksē arī Ministru kabineta gaiteņos, kur bieži raisās konflikti ar koalīcijas partneriem. Aizkulisēs vērtē, ka pieredzes bagātā Vienotība, saskatot RP tiešu konkurenci, nekad nav laidusi garām iespēju taktiski apspēlēt reformistus sabiedrībai jutīgos jautājumos. Kopā ar pašas RP neprasmi un ideoloģijas trūkumu visi šie apstākļi RP ir noveduši pie izgāšanās solītajās reformās un katastrofāla reitingu krituma. Ja 11. Saeimas vēlēšanu dienā par RP balsoja 20,8% pilsoņu, tad pašlaik partiju atbalsta vairs tikai 1,9% vēlētāju.
To, ka lielo cerību laiks ir pagājis, apliecina arī socioloģiskās aptaujas. 60% vēlētāju tagad uzskata, ka 11. Saeimas darba kvalitāte būtiski neatšķiras no iepriekšējā parlamenta darbības stila, un tikai 24% balsotāju saredz pozitīvas izmaiņas.
Tuvu bankrotam
Savukārt parlamentā strādājošie RP kolēģi reformistu krahu uzskata par likumsakarīgu. «Reformu partijas liktenis ir ļoti līdzīgs citiem vēsturiskiem piemēriem, kas politikā ienāca kā viena cilvēka partija. Ziedoņa Čevera vadītā partija Saimnieks, Zīgerista partija, Šlesera partija – ja organizācija nesakņojas stingrā ideoloģijā, tad tā nespēj ilgi pastāvēt,» komentē Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, piebilzdams: «Valdis Zatlers pirms diviem gadiem izmantoja sabiedrības noskaņojumu, lai savtīgi atriebtos parlamentam par savu nepārvēlēšanu. To viņš veiksmīgi izdarīja, bet citas bāzes partijai nav.» Šim viedoklim piekrīt arī Nacionālās apvienības līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars. «10. Saeimas atlaišana ir bijusi laba mācība sabiedrībai. Reformu partija atrodas tuvu bankrotam, un vēlētājiem būtu sev jāuzdod jautājums – cik ļoti var uzticēties steigā veidotiem pēdējā brīža projektiem? Pašreizējā situācija apliecina, ka parlamenta atlaišana pati par sevi neko nerisina. Padzenot vienus politiķus, vēlētājiem ir jābūt atbildīgiem un jāspēj izvēlēties citus, labākus, deputātus. Pretējā gadījumā nekas nemainīsies,» atzina R. Dzintars.
Meklē citus partnerus
Tikmēr neoficiāli izskan norādes, ka, apzinoties partijas bēdīgo stāvokli, vairāki RP politiķi ir sākuši meklēt ceļu uz citiem politiskajiem spēkiem. Daži reformisti esot ievadījuši sarunas ar Einara Repšes Attīstības biedrību, kas drīzumā varētu pārtapt par partiju. Tāpat ir politiķi, kuri cenšas iestaigāt taciņu uz Vienotību. Tā Ekonomikas ministrijas gatavība akceptēt Liepājas metalurga glābšanas plānu, tādējādi piesedzot Vienotības neizdarību, liecinot par Daniela Pavļuta tuvināšanos premjera partijai, savukārt labklājības ministre Ilze Vinķele (Vienotība) būtu ieinteresēta pārvilināt daļu reformistu, lai iekšpartijiski stiprinātu savu domubiedru loku.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk