Reformu partija mēģina izpeldēt
Politiskajās vētrās izpluinītais Reformu partijas (RP) kuģis tik tikko turas virs ūdens. Partija mēģinās izpeldēt, aicinot apvienot visus centriski labējos spēkus, tajā pašā laikā apzinoties, ka iecere pamatos ir utopiska. Tikmēr eksperti uzskata, ka šī var kļūt par Reformu partijas gulbja dziesmu.
RP apsver iespēju aicināt uz pārrunām koalīcijas partnerus, kā arī opozīcijā strādājošos labējos spēkus, lai piedāvātu pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām veidot kopīgu apvienību. Partijas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis sarunā ar Neatkarīgo gan neslēpa, ka šī iniciatīva ir utopiska un diez vai īstenosies, taču «mēģināts nav zaudēts. Nelolojam ilūzijas, ka kāda no uzrunātajām partijām skries un degs par šo ideju. Taču kārtējo reizi gribētos atgādināt, ka labējie spēki zaudē milzīgi daudz laika un spēku savstarpējās cīņās, palaižot savus konkurentus tālu pa priekšu.» Ierosmi par kopīgu centriski labējo apvienību RP pamato ar vēlmi veidot spēcīgu pretspēku sociāldemokrātiskajai idejai, ko nākamgad vēlētājiem piedāvās Saskaņas centrs (SC). Kā zināms, Saskaņas centrs būtu gatavs atkratīties no radikāli kreisā flanga, lai, attālinoties no etniskajiem jautājumiem, ieņemtu daudzus gadus nīkuļojušo sociāldemokrātu nišu. J. Vilnītis uzskata, ka, tikai apvienojot spēkus, labējais flangs spēs izveidot kaut cik spēcīgu konkurenci SC, kas jau ilgstoši ir politisko reitingu līderis.
RP degsme veidot labēji centrisku apvienību vairāk gan skaidrojama nevis ar valstisku sāpi, bet ar mēģinājumiem nekļūt par politisko bankrotu. Politologs Ivars Ījabs ir pārliecināts, ka neatkarīgi no centieniem «Reformu partija dzīvo pēdējos mēnešus un tās politiskais svars ir tik niecīgs, ka jebkādi aicinājumi izklausās anekdotiski. Partija lieliski apzinās, ka vienīgā iespēja ar godu izbeigt eksistenci ir integrēšanās cita spēka sastāvā, kamēr patstāvīgs starts vēlēšanās beigsies ar fiasko.» «Pašlaik mēs vērojam Valda Zatlera avantūras bēdīgo iznākumu, un partijai nāksies samierināties, ka šis ir bijis vienreizējs pasākums – gluži kā vienreiz lietojamie trauki,» eksperts savos spriedumos ir kategorisks.
RP līderi uz partijas nākotni raugās optimistiskāk. J. Vilnītis Neatkarīgajai akcentē – aicinājums veidot kopīgu apvienību nenozīmēšot iekļaušanos vai saplūšanu ar citu partiju. «Reformu partijai ir bijis daudz kļūdu, esam saņēmuši daudz dunku un pērienu. Taču ir bijis arī daudz veiksmju, padarītu darbu, kurus vēlētāji novērtēs. Iespējams, kādam tiesiskuma nostiprināšana ir šķitusi tēma no augstiem plauktiem, tādēļ turpmāk centīsimies pievērsties piezemētākiem jautājumiem, ko katrs cilvēks ieraudzīs savā naudas makā,» pauž J. Vilnītis.
Tāpat partija uzskata, ka arī bez citu spēku palīdzības varēs izveidot konkurētspējīgus sarakstus Saeimas vēlēšanām. J. Vilnītis akcentē, ka RP ir vismaz desmit pamanāmi, pazīstami politiķi, kuri varētu partiju vest priekšvēlēšanu cīņās. «Esam saņēmuši apstiprinājumu praktiski no visiem šā brīža ministriem un Saeimas deputātiem, ka viņi būtu gatavi kopā ar mums startēt vēlēšanās,» uzsvēra J. Vilnītis. Jāatgādina, ka par vienu no spēcīgākajiem kadriem, kurš gan nav partijas biedrs, tiek uzskatīts ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura zaudēšana RP varētu dārgi maksāt. J. Vilnītis nesniedza precīzu atbildi, vai solījums sadarboties ir saņemts arī no D. Pavļuta, taču apliecināja, ka «Daniels Pavļuts tiek uzlūkots kā viens no spēcīgākajiem partijas līderiem un viņš nav teicis nē startam Saeimas vēlēšanās».
Avots: nra.l /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk