• Tweet

Vērienīga reformēšana personāliju sarakstos notiek ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijā, bet arī citās Reformu partijas kontrolētās valsts pārvaldes iestādēs. Iemesli var būt divi: atrasta unikāla nelietderīgu tēriņu ietaupīšanas recepte vai arī notiek izrēķināšanās ar nevēlamajiem, vadībai politiski nelojālajiem darbiniekiem.

Agrāk darbiniekus no politiski motivētām «reorganizācijām» sargāja Valsts civildienesta pārvalde. Tagad ierēdņu iestāde ir likvidēta. Formālus reorganizāciju saskaņojumus sniedz Valsts kanceleja, bet cīnīties par taisnību cilvēki var vienīgi tiesā, kas ir sarežģīti un dārgi.

Kādreizējais Civildienesta pārvaldes vadītājs Māris Knoks pieļauj, ka politiski radniecīgās ministrijas viena otru apmācījušas efektīvā kadru nomaiņas tehnikā: «Varētu būt tā, ka Ķīļa ministrija pirmā uztaisīja megareformu. Pa klusajiem telefoniem arī citiem tika pastāstīts, ka šis ir lielisks veids, kā atbrīvoties no neērtiem cilvēkiem, un pārējās ministrijas tagad rullē pēc līdzīga principa.»

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) desmitiem cilvēku no darba ir atbrīvoti, pazemināti amatos. Nomainīta ir faktiski visa vadības komanda. Savukārt vietā ņemti jauni kadri, turklāt arī tādi, kam nav pieredzes valsts pārvaldes darbā, toties ir draudzīgas attiecības ar Reformu partiju vai tās cilvēkiem.

Izrādās, ka līdzīga rakstura reformas notikušas un turpinās Ekonomikas ministrijā (EM), kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

EM preses dienests ziņo, ka šogad no darba atbrīvoti 17 darbinieki, tajā skaitā divi nodaļu vadītāji un ministra biroja vadītāja. Pārējie bija vecākie referenti un referenti.

17 darbinieki pieņemti no jauna, savukārt 14 darbinieki paaugstināti amatā.

Tikmēr skandalozā uzņēmēja Edmunda Sprūdža vadītā VARAM savus reorganizācijas plānus un mērogus pagaidām neatklāj. Preses dienests skaidro: «Pašlaik nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par konkrētām personālijām, kas ir mainījušas ieņemamos amatus, tā kā ministrijā turpinās reorganizācija. Plānots, ka reorganizācija varētu noslēgties mēneša laikā pēc tam, kad tiks saņemts apstiprinājums no Valsts kancelejas par jauno ministrijas struktūru.» Taču augstākajā vadībā jau notikušas nopietnas izmaiņas: «Šobrīd darbu sācis ministrijas jaunais valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs un valsts sekretāru vietnieki vides aizsardzības, reģionālās attīstības, e–pārvaldes un attīstības instrumentu jautājumos. Lai sniegtu atbalstu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Sprūdžam stratēģisko mērķu apzināšanā, šobrīd ministra birojā strādā seši padomnieki,» informē ministrijas preses pārstāve Kristīne Barševska.

Par šīs kadru reformas mērķi nav vis deklarēta politiski draudzīgāku ierēdņu salikšana amatos, bet «ministrijas darbības efektivitāte un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāte».

Civildienesta eksperts M. Knoks stāsta, ka ar dokumentiem šādas reorganizācijas bieži vien tikušas perfekti pamatotas, bet saturiski to vienīgais mērķis ir izrēķināšanās ar nevēlamajiem. «Te ir iespējama liela patvaļa. Un pats sliktākais, ka cilvēkos šādi tiek potēts princips būt lojālam nevis valstij un likumam, bet iestādes vadītājam.» M. Knoks cer, ka valsts pārvaldē kādreiz tomēr tiks atjaunots vienots kontroles dienests, jo šobrīd ir skaidri redzams kritēriju trūkums iestāžu reorganizācijā.

Kā informē Valsts kanceleja, 2012. gada laikā tā saskaņojusi amatu klasifikācijas izmaiņas 71 valsts tiešās pārvaldes iestādē – kopumā par 2825 amatiem (pārskatīti amatu līmeņi, izveidojot jaunas struktūrvienības, veiktas struktūras izmaiņas, pārskatot amatu pienākumus). Kancelejas preses sekretāre Zanda Šadre uzsver, ka būtiskas strukturālās izmaiņas ir katras iestādes iekšējā lieta un atspoguļojas vien iekšējos normatīvajos aktos (piemēram, iestādes reglaments).

Tātad faktiski katrs ministrs dara, ko un kā grib – nepieciešams vien formāls saskaņojums vai atsevišķos gadījumos pat tas nav vajadzīgs.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne