• Tweet

Ir pagājis gads, kopš pārliecinošs vairākums pilsoņu referendumā vēlreiz apliecināja, ka vienīgajai valsts valodai šajā valstī jābūt latviešu.

Referenduma organizēšana mobilizēja valdību, kura ar jaunu sparu ķērās pie dažādās valodās runājošo Latvijas iedzīvotāju saliedēšanas. Taču arī pēc gada politiskā elite nav spējusi vienoties, kādu mācību referendums sniedzis.

Vērojot referenduma gadadienai veltītos pasākumus, top skaidrs, ka pašlaik aktuālas ir divas – savstarpēji konfliktējošas filozofijas skolas.

Tuvināšana

Sabiedrības integrāciju jeb kā to pieņemts dēvēt pēc referenduma – saliedēšanu, ieinteresējot cittautiešus latviskajā kultūrā un norisēs latviskajā informatīvajā telpā, par savu galveno mērķi izvirzījusi valdība.

«Pēc referenduma bija liels jautājums, kā tas varēja būt, ka 270 000 pilsoņu bija nobalsojuši par otru valsts valodu,» teica kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende. Lai samazinātu šādu valstij nelojālu pilsoņu skaitu, tika nolemts realizēt sabiedrības saliedēšanas programmu, kurai valsts aizvadītajā gadā atvēlēja 930 000 latu.

Viens no programmas moduļiem bija intensīvie latviešu valodas kursi. Saskaņā ar amatpersonu teikto ieinteresēto skaits bijis pietiekami liels – 1891 persona.

Ieguldot valsts piešķirtos līdzekļus, tika organizēta arī latviešu un mazākumtautību bērnu un jauniešu apmaiņas programma. To īstenojot, 50 latviešu un 50 krievvalodīgie bērni nedēļu apmainījās ar skolām un ģimenēm. Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotāja Ilze Logina, kas bija viena no šīs programmas organizētājām, stāstīja, ka programmā piedalījusies viņas pārstāvētā krievvalodīgā skola un latviskās plūsmas bērni no Ikšķiles.

Rezultāti ir

Apmaiņas programmas organizētāji cerēja, ka tās laikā bērni tuvāk iepazīsies ar citā valodā runājošajiem, viņu ikdienu un uzskatiem, kas veicinās savstarpēju sapratni. Cerības neesot bijušas veltas, jo programmā iesaistīto bērnu skolotāji pēc tam secinājuši, ka pēc programmas audzēkņiem paaugstinājusies vēlme mācīties valodas un mazinājusies naidīgā attieksme. Vairāki krievvalodīgie audzēkņi arī konstatējuši, ka, dzīvojot latviešu ģimenē, beidzot izdevies izprast valodu un zudis raksturīgais akcents.

Latviešu un krievvalodīgo informācijas telpas saplūdināšanai un līdz ar to arī kopīgas izpratnes veicināšanas nolūkos pērn, iztērējot 156 700 latu, izveidotas arī televīzijas un radio pārraides, kas latviešiem svešumā un šeit dzīvojošajiem cittautiešiem viņiem saprotamā valodā stāsta par norisēm valstī. Tapis arī sabiedriskās televīzijas un radio apvienotais ziņu portāls internetā, kas tuvākajā laikā piedāvās ziņas arī krievu un angļu valodā.

Pie integrācijas pasākumiem pieskaitīta arī Lāčplēša dienas militārās parādes translēšana krievu valodā. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka līdzīgām translācijām krievu valodā vajadzētu būt arī citos valstiski svarīgos pasākumos, piemēram, 18. novembrī.

Darīts par maz

Ministru prezidenta padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte uzskata, ka pagaidām ir pāragri vērtēt, cik efektīvi bijuši šie projekti, ko turpinās arī šogad. Tiek lēsts, ka rezultāti sabiedrības saliedēšanā būs vērtējami pēc trim līdz septiņiem gadiem.

Radikāli atšķirīgus secinājumus pēc referenduma izdarījusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere un viņas domubiedri. Pirmdien, uzstājoties konferencē Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais viņa savā uzrunā apliecināja, ka daudz vairāk par sabiedrības saliedēšanu un šā procesa nestajiem augļiem viņai rūp latviešu valodas pozīcijas ikdienā. «Bažas par valodu pastāv joprojām. Vai ir izdarīts viss, lai stiprinātu valodas pozīcijas. Manā skatījumā izdarīts par maz,» teica I. Vaidere. Viņa arī uzskata, ka valstiski nozīmīgu pasākumu translēšana krievu valodā negarantē krievvalodīgo intereses mošanos par valsti un lojalitātes veicināšanu.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis