• Tweet

Maija beigās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija būs gatava sniegt atzinumus par negrozāmajiem Satversmes pantiem, savukārt līdz Lieldienām varētu tapt jauna ekspertu grupa, kas spriedīs par konceptuālu varas mehānisma pārveidi Latvijā.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) vadītājs Egils Levits vakar atzina — maija beigās eksperti sniegs savu redzējumu par valstiskuma pamatvērtībām, kas Latvijas Republikas Satversmē būtu definējamas kā negrozāmas. Šis jautājums aktualizējās pēc februārī notikušā divvalodības referenduma, kuru daudzi eksperti nodēvējuši par valsts pamatvērtību apdraudējumu. Tā kā Satversmes pamatlicēji nav definējuši negrozāmus valstiskuma simbolus, šo situāciju izmantoja biedrība Dzimtā valoda, kas savāca nepieciešamo parakstu daudzumu, lai valodas jautājumu nodotu tautas nobalsošanai. Lai nepieļautu līdzīgas situācijas nākotnē, Nacionālā apvienība ir sagatavojusi grozījumus Satversmē, paredzot, ka konstitūcijas 1., 2., 3. un 4. pants, kas nosaka Latvijas pamatelementus, kā arī 77. pants nav grozāmi. Sagatavotā iniciatīva nodota izvērtēšanai KTK.

Līdztekus Valsts prezidents ir rosinājis sākt plašu diskusiju par radikāliem uzlabojumiem Latvijā varas mehānismā. A. Bērziņš mudina veidot konceptuāli jaunu politiski administratīvo sistēmu, lai mainītu valsts pārvaldē valdošo nihilismu un bezatbildību.

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka ap Lieldienām noslēgsies darbs pie jaunas, kompaktas ekspertu grupas izveides, kas spriedīs par konceptuālām izmaiņām valsts pārvaldes sistēmā. «Tie varētu būt, piemēram, jautājumi par politiķu atbildību,» pauda E. Pastars. Plānots, ka topošā ekspertu grupa varētu runāt arī par konstruktīvo neuzticības votumu, Ministru prezidenta lomas palielināšanu izpildvarā, Valsts prezidenta tiesībām saskaņot ministru amatu kandidātus, profesionāla un spēcīga civildienesta izveidi. «Iespējams, šajā diskusijā parādīsies arī jautājums par jaunas Satversmes nepieciešamību, taču tas noteikti nav pašmērķis,» klāstīja prezidenta pārstāvis.

Latvijas Republikas Satversme ir viena no vecākajām konstitūcijām Eiropā, un šogad tā svin savu 90. jubileju. Jautājumu par to, vai Latvijas pamatlikums atbilst laikmetam un mūsdienu garam, saasinājis arī nesen notikušais divvalodības referendums un nepieciešamība definēt konstitūcijas nemaināmos pantus. Būtiskas izmaiņas Latvijas Satversmē varētu notikt arī līdz ar Eiropas Savienības prasību visām eirozonas dalībvalstīm ievērot vienotus fiskālās disciplīnas principus, definējot taupības sistēmu nacionālajās konstitūcijās.

Bijušais tieslietu ministrs, 11. Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs uzskata – plānotās izmaiņas Satversmē nav tik apjomīgas un konceptuālas, lai runātu par jauna pamatlikuma nepieciešamību, taču arī šo dokumentu drīkst un pat vajag uzlabot. «Konstitūcijas

73. pants par dzelzceļa tarifiem, protams, ir arhaisks, taču kopumā Latvijas Republikas Satversme ir pietiekami mūsdienīga, precīza un lakoniska. Tālāk ir jāraugās zinātnieku virzienā, kuru galvenais uzdevums ir izstrādāt pārdomātus komentārus par Satversmes dažādajām sadaļām,» pauda Dz. Rasnačs.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte