Pret aplokšņu algām ar smago artilēriju
Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķiniem, aplokšņu algu un līdz ar to neieņemto nodokļu dēļ valsts gadā zaudē aptuveni pusmiljardu latu. LDDK rosinātajā diskusijā par ēnu ekonomikas apkarošanu kā iespējamā recepte aplokšņu algu mazināšanai tika minēta nodokļu līdzsvarošana atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai un nodokļu nemaksātāju saukšana pie kriminālatbildības.
Lai gan kopš pagājušā gada maija Latvijā ir spēkā pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un arī jaunā valdība savā deklarācijā ierakstījusi, ka «aktīvi vērsīsies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot aplokšņu algu, nelegālās nodarbinātības, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai», ēnu ekonomikas, tajā skaitā aplokšņu algu, īpatsvars Latvijā ar katru gadu palielinās. «Tas, ka valdības prioritāte ir ēnu ekonomikas apkarošana, nav taisnība,» uzsvēra kādreizējais premjers Valdis Birkavs, kas šobrīd vada Būvniecības attīstības stratēģisko partnerību.
Par ēnu ekonomikas un aplokšņu algu pieaugumu liecina arī Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatēto pārkāpumu skaits. VDI darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nelegāli nodarbināto skaits ir pieaudzis divas reizes – 2010. gada deviņos mēnešos VDI pārbaudēs secinājusi, ka bez līguma strādā 2184 strādnieki, 2011. gada tādā pašā laika posmā – 1075. Pārkāpumi tiek konstatēti aptuveni trešdaļā pārbaudīto uzņēmumu, turklāt nereti pārkāpumi ir atkārtoti. Visvairāk ēnstrādnieku ir konstatēts būvniecības nozarē (456), apstrādes rūpniecībā (359), tirdzniecībā un individuālo pakalpojumu sniegšanas jomā (351).
Arī VID rīcībā esošā informācija pierāda, ka nodokļu nemaksātāju skaits pieaug. Pērn deviņos mēnešos pārkāpumi tika konstatēti 36% gadījumu, bet šogad 49% no pārbaudīto uzņēmumu skaita.
Ēnu ekonomikas īpatsvaru un aplokšņu algu klātbūtni jūt arī nozaru pārstāvji. Latvijas komercbanku asociāciju pārstāvošais Teodors Tverijons atzina, ka, sākoties krīzei, arī banku sektors novēroja divas jaunas tendences, proti, daudzi mazie uzņēmumi pārtrauca pieņemt maksājuma kartes un pieauga skaidras naudas iemaksas automātos saņemtās summas, īpaši noteiktās mēneša dienās. Viņaprāt, arī tas ir bijis signāls, ka palielinās aplokšņu algas.
Rīgas Stradiņa universitātes doktora grāda pretendents socioloģijā Kārlis Litaunieks ēnu ekonomikas saknes meklē vēl senākā pagātnē: «Mūsu tautai valsts vēsturiski ir bijusi sveša vara, un lielākajai daļai indivīdu sveša ir apziņa, ka valsts esmu es pats. Vēsturiskā pieredze vai tās trūkums neļauj pieaugt adekvātai valstiskās un pilsoniskās apziņas jēdziena izpratnei, lai indivīdam būtu nacionāla izpratne par nodokļu maksāšanu.»
Precīzas informācijas par to, cik liels Latvijā ir aplokšņu algu īpatsvars, nav. LDDK aprēķini balstās uz pieņēmumu, ka aptuveni 60% no strādājošajiem atrodas riska zonā, kur algas varētu tikt izmaksātas aploksnēs. Vienlaikus LDDK veiktais pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju – 54,7 procenti – uzskata, ka labāk ir saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Ināra Pētersone sacīja, ka dienesta darbiniekiem šobrīd vissarežģītāk pierādīt pārkāpumu ir situācijās, kad daļa algas darba ņēmējiem tiek maksāta oficiāli, bet daļa aploksnē. «Noteikt aploksnes biezumu ir ļoti grūti. Mēs to varam tikai matemātiski modelēt, » atzina I. Pētersone. Viņa arī teica, ka, sākot ar 1. novembri,
17 VID darbinieki nodarbosies tikai ar nodokļu auditiem un aplokšņu algām. Tomēr tik daudz resursu, lai pie katra uzņēmuma pieliktu pa nodokļu konsultantam, VID nav.
VID nodokļu iekasēšanas uzlabošanai cer uz izmaiņām likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izmainīs pašreizējo šā nodokļa aprēķināšanas kārtību, tas ir, pamatojoties uz izmaksu faktu. Tomēr diskusijas dalībnieki atzina, ka ar kontroles un soda metodēm vien aplokšņu algu īpatsvaru Latvijā samazināt neizdosies. Vairākkārt tika pieminēts veselības ministres Ingrīdas Circenes rosinājums – valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar cilvēku veiktajiem nodokļu maksājumiem, savukārt T. Tverījons ieteica nodokļu nemaksātājus saukt pie kriminālatbildības.
Tomēr, iespējams, lielāks ieguvums ēnu ekonomikas apkarošanā būtu nodokļu likmju līdzsvarošana, jo šobrīd nodokļu slogs ir tik liels, ka tas drīzāk sekmē nodokļu nemaksāšanu. Arī publiskie iepirkumi, kuros kā galvenais kritērijs dominē zemākā cena, nerosina godīgu nodokļu nomaksu. LDDK kampaņas Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci ietvaros nākamnedēļ plānojusi diskutēt tieši par publiskajiem iepirkumiem. LDDK sola apkopot diskusiju dalībnieku priekšlikumus un iesniegt tos atbildīgajām valsts iestādēm un 11. Saeimas deputātiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Stājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk