Pret aplokšņu algām ar smago artilēriju
Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķiniem, aplokšņu algu un līdz ar to neieņemto nodokļu dēļ valsts gadā zaudē aptuveni pusmiljardu latu. LDDK rosinātajā diskusijā par ēnu ekonomikas apkarošanu kā iespējamā recepte aplokšņu algu mazināšanai tika minēta nodokļu līdzsvarošana atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai un nodokļu nemaksātāju saukšana pie kriminālatbildības.
Lai gan kopš pagājušā gada maija Latvijā ir spēkā pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un arī jaunā valdība savā deklarācijā ierakstījusi, ka «aktīvi vērsīsies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot aplokšņu algu, nelegālās nodarbinātības, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai», ēnu ekonomikas, tajā skaitā aplokšņu algu, īpatsvars Latvijā ar katru gadu palielinās. «Tas, ka valdības prioritāte ir ēnu ekonomikas apkarošana, nav taisnība,» uzsvēra kādreizējais premjers Valdis Birkavs, kas šobrīd vada Būvniecības attīstības stratēģisko partnerību.
Par ēnu ekonomikas un aplokšņu algu pieaugumu liecina arī Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konstatēto pārkāpumu skaits. VDI darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nelegāli nodarbināto skaits ir pieaudzis divas reizes – 2010. gada deviņos mēnešos VDI pārbaudēs secinājusi, ka bez līguma strādā 2184 strādnieki, 2011. gada tādā pašā laika posmā – 1075. Pārkāpumi tiek konstatēti aptuveni trešdaļā pārbaudīto uzņēmumu, turklāt nereti pārkāpumi ir atkārtoti. Visvairāk ēnstrādnieku ir konstatēts būvniecības nozarē (456), apstrādes rūpniecībā (359), tirdzniecībā un individuālo pakalpojumu sniegšanas jomā (351).
Arī VID rīcībā esošā informācija pierāda, ka nodokļu nemaksātāju skaits pieaug. Pērn deviņos mēnešos pārkāpumi tika konstatēti 36% gadījumu, bet šogad 49% no pārbaudīto uzņēmumu skaita.
Ēnu ekonomikas īpatsvaru un aplokšņu algu klātbūtni jūt arī nozaru pārstāvji. Latvijas komercbanku asociāciju pārstāvošais Teodors Tverijons atzina, ka, sākoties krīzei, arī banku sektors novēroja divas jaunas tendences, proti, daudzi mazie uzņēmumi pārtrauca pieņemt maksājuma kartes un pieauga skaidras naudas iemaksas automātos saņemtās summas, īpaši noteiktās mēneša dienās. Viņaprāt, arī tas ir bijis signāls, ka palielinās aplokšņu algas.
Rīgas Stradiņa universitātes doktora grāda pretendents socioloģijā Kārlis Litaunieks ēnu ekonomikas saknes meklē vēl senākā pagātnē: «Mūsu tautai valsts vēsturiski ir bijusi sveša vara, un lielākajai daļai indivīdu sveša ir apziņa, ka valsts esmu es pats. Vēsturiskā pieredze vai tās trūkums neļauj pieaugt adekvātai valstiskās un pilsoniskās apziņas jēdziena izpratnei, lai indivīdam būtu nacionāla izpratne par nodokļu maksāšanu.»
Precīzas informācijas par to, cik liels Latvijā ir aplokšņu algu īpatsvars, nav. LDDK aprēķini balstās uz pieņēmumu, ka aptuveni 60% no strādājošajiem atrodas riska zonā, kur algas varētu tikt izmaksātas aploksnēs. Vienlaikus LDDK veiktais pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju – 54,7 procenti – uzskata, ka labāk ir saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Ināra Pētersone sacīja, ka dienesta darbiniekiem šobrīd vissarežģītāk pierādīt pārkāpumu ir situācijās, kad daļa algas darba ņēmējiem tiek maksāta oficiāli, bet daļa aploksnē. «Noteikt aploksnes biezumu ir ļoti grūti. Mēs to varam tikai matemātiski modelēt, » atzina I. Pētersone. Viņa arī teica, ka, sākot ar 1. novembri,
17 VID darbinieki nodarbosies tikai ar nodokļu auditiem un aplokšņu algām. Tomēr tik daudz resursu, lai pie katra uzņēmuma pieliktu pa nodokļu konsultantam, VID nav.
VID nodokļu iekasēšanas uzlabošanai cer uz izmaiņām likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izmainīs pašreizējo šā nodokļa aprēķināšanas kārtību, tas ir, pamatojoties uz izmaksu faktu. Tomēr diskusijas dalībnieki atzina, ka ar kontroles un soda metodēm vien aplokšņu algu īpatsvaru Latvijā samazināt neizdosies. Vairākkārt tika pieminēts veselības ministres Ingrīdas Circenes rosinājums – valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar cilvēku veiktajiem nodokļu maksājumiem, savukārt T. Tverījons ieteica nodokļu nemaksātājus saukt pie kriminālatbildības.
Tomēr, iespējams, lielāks ieguvums ēnu ekonomikas apkarošanā būtu nodokļu likmju līdzsvarošana, jo šobrīd nodokļu slogs ir tik liels, ka tas drīzāk sekmē nodokļu nemaksāšanu. Arī publiskie iepirkumi, kuros kā galvenais kritērijs dominē zemākā cena, nerosina godīgu nodokļu nomaksu. LDDK kampaņas Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci ietvaros nākamnedēļ plānojusi diskutēt tieši par publiskajiem iepirkumiem. LDDK sola apkopot diskusiju dalībnieku priekšlikumus un iesniegt tos atbildīgajām valsts iestādēm un 11. Saeimas deputātiem.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Rīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk