• Tweet

Sabiedrība uzskata, ka Saeimas deputāti, ministri, premjers un Valsts prezidents saņem pārāk lielu atalgojumu, lai gan Latvijas amatpersonu algas tomēr nevar saukt par astronomiski lielām. Daļai politiķu algu maksā par skaistām acīm, jo saviem darba pienākumiem viņi pievēršas kūtri.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotāji valsts pārvaldes darbiniekiem vēlētos maksāt mazākas algas nekā tagad. Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas deputāti, ministri, Valsts prezidents un premjerministrs patlaban saņem pārāk lielu atalgojumu. Viedokli, ka Saeimas deputātiem būtu jāmaksā mazāk, ir pauduši 75% iedzīvotāju, bet par algu samazinājumu ministriem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam balso attiecīgi 66%, 63% un 56% iedzīvotāju.

2013. gadā Valsts prezidenta kancelejas izdevumi prezidenta atalgojumam nedrīkstēs pārsniegt 3000 latu mēnesī, taču tam papildus ir atļauts tērēt vēl 600 latu prezentācijas izdevumiem. 2012. gada oktobrī Valsts kanceleja Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim bija izmaksājusi 1282 latus lielu algu. Salīdzinājumam: veselības ministre Ingrīda Circene oktobrī saņēma 1158 latus, tieslietu ministrs Jānis Bordāns – 1193 latus, bet izglītības ministrs Roberts Ķīlis – 1066 latus.

Savukārt Saeimas deputāta pamata mēnešalga, ja deputāts ir piedalījies visās plenārsēdēs, ir 1417 latu. Kopējie parlamentāriešu ikmēneša ienākumi veidojas vēl arī no piemaksām par dažādu darba grupu, frakciju, komisiju vadīšanu un apmeklēšanu, kā arī no kompensācijām par transporta izdevumiem un dzīvokļa īri.

Apzinīgie saņem vairāk

Portāla deputatiuzdelnas.lv apkopotie dati par 11. Saeimas pirmo darbības gadu liecina, ka lielākos ienākumus šajā laikā ir saņēmuši Saeimas prezidija locekļi – apmēram 28 līdz 23 tūkstošus latu jeb vidēji 2000 latu ik mēnesi. Savukārt no ierindas deputātiem lielāko atalgojumu – 23 472 latus – ir saņēmis Reformu partijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš cītīgi ir nācis uz darbu, apmeklējis darba grupas un vadījis komisijas.

Trīs lielākie Saeimas komisiju kavētāji gada laikā ir bijuši Rihards Eigims (ZZS), Igors Meļņikovs (SC) un Jānis Klaužs (ZZS), kurš citās nodarbēs izrādījies tik aizņemts, ka gada laikā apmeklējis vien 41% no komisiju sēdēm. Salīdzinājumam der piebilst, ka visnoslogotākais komisiju darbā ir bijis Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs, kurš paguvis apmeklēt 169 no 186 sēdēm, iekams kavētājs Jānis Klaužs – vien 39 no 96 sēdēm.

Pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums uzrāda: 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Saeimas deputāti savu darba pienākumu izpildei nepievēršas pietiekami atbildīgi un rūpīgi (43% – noteikti nē; 43% – drīzāk nē).

Nevar sadūšoties publiskai runai

Plašākai sabiedrībai visredzamākā deputātu darba daļa ir ceturtdienās notiekošās plenārsēdes, kurās politiķi balso par likumiem un piedalās debatēs. Deputatiuzdelnas.lv dati liecina, ka gada laikā nevienu plenārsēdi nav izlaiduši tikai astoņi Saeimas deputāti, iekams 15 tautas kalpi apmeklējuši 98% no sēdēm. Viens no kūtrākajiem plenārsēžu apmeklētājiem izrādījies zaļzemnieks Raimonds Vējonis, kurš gada laikā apmeklējis 70% no plenārsēdēm. Visaktīvāk plenārsēdēs ir līdzdarbojies Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš, kurš tribīnē kāpis 68 reizes. Diemžēl deviņi tautas kalpi, kuri parlamentā ievēlēti, lai aizstāvētu savu balsotāju intereses, gada laikā tā arī nav sadūšojušies publiskām debatēm. Proti, Guntars Bilsēns (RP), Jānis Dūklavs (ZZS), Gunārs Igaunis (RP), Jānis Lāčplēsis (V), Vladimirs Nikonovs (SC), Inguna Rībena (V), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC), kā arī kavētājs Jānis Klaužs (ZZS) plenārsēžu tribīnē nav kāpuši ne reizi. Kopumā visenerģiskāk debatēs sevi ir pierādījuši tieši kreisā flanga politiķi, jo bez A. Elksniņa aktīvāko runātāju trijnieku veido viņa kolēģi Ivars Zariņš (debates 39) un Sergejs Dolgopolovs (38).

Latvieši kūtrāki naudas prasītāji

SC politiķi izrādījušies naski ne vien uz runāšanu, bet arī uz kompensāciju pieprasīšanu. Apkopoti dati par deputātu saņemtajām izmaksām – dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijām – apliecina: latviešu politiķiem kompensāciju prasīšanā raksturīgs mūsu mentalitātei piemītošais kūtrums, iekams krievu vēlētāju aizstāvji rīkojas daudz aktīvāk. Lielākās kompensācijas gada laikā ir saņēmis Aleksandrs Jakimovs – apmēram 5705 latus. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko frakcijas biedri Valērijs Agešins (Liepāja) – 5530 latu, Janis Tutins (Rēzekne) – 5514 latu, V. Nikonovs (Rēzekne) – 5502 lati, Ivans Ribakovs (Rēzekne) – 5493 lati, kā arī Dmitrijs Rodionovs (Daugavpils) – 5448 lati.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte