• Tweet

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība Mozaīka cer, ka šogad sabiedrības attieksme pret viņu ikgadējo gājienu būs iecietīgāka nekā līdz šim, taču politiķu teiktais liecina, ka gājiena organizētāju motivācija joprojām nav skaidra un tiek apšaubīti to deklarētie mērķi.

Mozaīka Rīgas domē iesniegusi pieteikumu, lai tai atļautu 2. jūnijā rīkot gājienu, kas vairāk pazīstams ar nosaukumu praids. Organizācija iecerējusi, ka gājiens sāktos Rīgā, Ģertrūdes ielā, un ar sapulci noslēgtos uz Vērmanes dārza skatuves. Paredzēts, ka gājienā piedalīsies līdz 650 cilvēku. Pēdējo reizi praids Rīgā notika 2009. gadā. Gājiena organizatori uzsver, ka prioritāte ir panākt grozījumus normatīvajos aktos, lai Latvijā būtu iespējams likumīgi reģistrēt viendzimuma pāru attiecības.

Tomēr Neatkarīgās aptaujātie politiķi pauž bažas, vai Mozaīkas izraudzītais veids, kā censties panākt savu interešu ievērošanu, ir pareizs un vai tas neizraisīs vēl lielāku sabiedrības pretestību seksuālo minoritāšu paustajām vērtībām.

Piemēram, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, respektējot Satversmes 103. pantā garantētās pulcēšanās brīvības, pauda bažas, ka gājiens ne tik daudz aicina aizdomāties par citādi orientēto cilvēku problēmām, bet izvēršas kā viendzimuma attiecību propaganda.

«Kā māte un politiķe es vēlētos papildu informāciju, kā šis pasākums plānots. Nav noslēpums un kā jau redzēts – šie pasākumi faktiski ir kā viendzimuma attiecību propaganda. Tā forma un veids, kas dažkārt ir bijis sabiedrības morāles normas pārkāpjošs un necienošs, atstāj ietekmi uz jauniešiem,» uzskata Saeimas deputāte. «Vēlos apelēt pie viņu dzīves uztveres un sirdsapziņas, viņi paši ir auguši ģimenēs, ir brāļi un māsas – vai viņi vēlas propagandēt un popularizēt šo dzīves modeli vai tieši pretēji – grib runāt par savām problēmām. Jautājums ir par šo pasākumu formu, vietu un veidu, kā runāt par šiem jautājumiem,» piebilda deputāte.

I. Mūrniece arī atgādina, ka līdz ar pamatlikumā garantēto pulcēšanās brīvību tā 116. pants paredz arī iespēju šo brīvību ierobežot, aizsargājot citu cilvēku tikumību, sabiedrības drošību u.c.

Arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāts Jānis Zaržeckis, neuzskata, ka Mozaīkas mērķus varētu sasniegt ar šādu gājienu rīkošanu. «Es šos gājienus mazliet vērtēju kā ekshibicionisma izpausmi,» saka pašvaldības deputāts. Viņš arī uzskata, ka lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju neatbalsta šādus gājienus un, kā jau demokrātiskā valstī pieklājas, Mozaīkai vajadzētu respektēt vairākuma viedokli. Garantētās pulcēšanās brīvības respektē arī viņš, taču ir pārliecināts, ka gājiena organizētāji paši rada problēmas, par kurām tik ļoti satraucas. «Cilvēka daba ir apbrīnojami iracionāla – mēs paši radām problēmas, paši risinām un paši pēc tam par to sajūsmināmies,» teica J. Zaržeckis.

Citādi domā bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kas Mozaīkas izvēlētos instrumentus savu problēmu aktualizēšanai uzskata par atbilstošiem situācijai. «Es atbalstu Mozaīku gan praida rīkošanā, gan tajā, kā viņi cenšas audzināt mūs visus. Būt iecietīgiem un pieņemt to, ka visi nevar būt taisīti pēc viena ģīmja un līdzības…» ir pārliecināta L. Mūrniece.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis