• Rīga
    Clear
    14°C
     
12/09/2011, Kategorija: Politika

Tuvojoties šosestdien gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, no vienas puses, ik dienu dzirdam par izmaiņām partiju reitingos, no otras, uzklausām plaša spektra politisko retoriku, kurā dominē skaļi vārdi par „tiesisku valsti”, „oligarhu ietekmes mazināšanu”, „korupcijas izskaušanu” un „sociālās spriedzes mazināšanu”. Tai pašā laikā īpašā priekšvēlēšanu „DnB NORD Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji par būtiskāko politiķu uzdevumu uzskata tautsaimniecības uzplaukuma nodrošināšanu un valsts vadībā vēlas redzēt izglītotus, gudrus cilvēkus, kuri spēj piedāvāt skaidru rīcības plānu, nevis izteiksmīgus saukļus.

Kā liecina tradicionālo „DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā iekļauto indikatoru rādītāji, 65% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valsts patlaban attīstās nepareizā virzienā, un līdzīga skepse vērojama arī konkrētākos indikatoros par ekonomisko situāciju valstī, respondentu ģimenes materiālo stāvokli, darba atrašanas iespējām un līdzšinējo valdības darbu šo un citu jautājumu risināšanā. Tai pašā laikā, salīdzinot pēdējo mēnešu rādītājus ar situāciju pirms gada, kad Latvijā notika gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām, tendence ir līdzīga – vērtējumi visos indikatoros kļūst nedaudz pozitīvāki, cerot uz to, ka jaunais deputātu sasaukums spēs efektīvāk risināt samilzušās sociālekonomiskās problēmas.

Lai arī sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss joprojām ir negatīvs (-32), tas ir viens no augstākajiem, kāds novērots četrdesmit līdz šim veikto „DnB NORD Latvijas barometra” ikmēneša pētījumu vēsturē. Aptuveni tikpat augsts tas bijis vien 2008. gada vasaras nogalē, kad sabiedrības diskusijās pamazām sāka parādīties krīzes tematika, un 2010. gada rudenī – arī priekšvēlēšanu gaisotnē.

Tieši tādēļ pētījuma otrā daļa veltīta sabiedrības cerībām, kas saistītas ar 11. Saeimas darbību, un līdzšinējās valsts vadības vērtējumam.

Vērtējot pagājušā gada rudenī ievēlētā parlamenta darbību, nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka tā ne ar ko nav atšķīrusies no iepriekšējās Saeimas, bet 16% respondentu domā, ka tā strādājusi vēl sliktāk nekā 9. Saeima. 5% respondentu uzskata, ka šī parlamenta sasaukuma laikā uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī, bet tikai 1% piekrīt, ka uzlabojies iedzīvotāju dzīves līmenis.

Savukārt, prognozējot, kā Saeimas ārkārtas vēlēšanas mainīs situāciju valstī, ievērojama daļa iedzīvotāju uzskata, ka politiķi turpmāk rēķināsies ar to, ka parlamenta atlaišana ir gluži reāli īstenojama, tāpēc strādās labāk (32%), kā arī pati sabiedrība, apzinoties savu ietekmi, kļūs aktīvāka un prasīgāka pret politiķiem (25%). Tiesa gan, iedzīvotāji salīdzinoši bieži arī atzīmējuši, ka vēlēšanas neko būtiski nemainīs – tā domā 29% „DnB NORD Latvijas barometra” respondentu. Jāpiebilst, ka šādu viedokli biežāk pauduši iedzīvotāji, kuriem nav Latvijas Republikas pilsonības un tātad – iespēju piedalīties vēlēšanās (35%), savukārt pilsoņu vidū šāds viedoklis izskanējis retāk (27%).

Raksturojot galvenos uzdevumus, kuri būtu jāveic nākamajai Saeimai, absolūts vairākums respondentu – 62% – norādījuši nepieciešamību panākt tautsaimniecības uzplaukumu. Tomēr gana būtiska daļa (attiecīgi 39% un 31%) piekrīt populārajai politiskajai retorikai, ka jālikvidē korupcija un jāpadzen no varas oligarhi.

Tikmēr, salīdzinot iedzīvotāju viedokļus atkarībā no viņu iespējām piedalīties šajās vēlēšanās, jāsecina, ka pilsoņi biežāk nekā iedzīvotāji, kuriem nav LR pilsonības, par būtisku uzdevumu uzskata oligarhu padzīšanu no varas (attiecīgi 32% un 26%), kā arī efektīvu risinājumu atrašanu demogrāfijas problēmām (17% un 11%). Savukārt aptaujātie, kuriem nav LR pilsonības, biežāk norādījuši uz nepieciešamību palielināt pensijas (šim apgalvojumam piekrīt 24% nepilsoņu un 19% pilsoņu) un sakārtot nacionālos jautājumus (9% nepilsoņu un 5% pilsoņu). Pilnīga vienprātība vērojama vien atbalstā nepieciešamībai panākt tautsaimniecības izaugsmi – neatkarīgi no iespējām piedalīties vēlēšanās šis rādītājs abās grupās ir jau minētie 62%.

Jautāti, kādi politiķi patlaban, pēc iedzīvotāju domām, visvairāk nepieciešami valsts vadībā, vairākums aptaujāto norādījuši, ka vēlētos Saeimā un valdībā redzēt cilvēkus ar idejām un skaidru darbības plānu (61%), kā arī izglītotus un gudrus cilvēkus (54%). Tikmēr ceturtā daļa aptaujāto norāda, ka valsts vadībā jābūt cilvēkiem ar pieredzi politikā un nevainojamu reputāciju. Nedaudz mazāk – 23% – respondentu uzskata, ka valdībā jābūt cilvēkiem, kuri ir gatavi palielināt sociālās garantijas (pensijas, pabalstus utt.) pat tad, ja tas nozīmē līdzekļu samazināšanu citās jomās. Turklāt jāpiebilst, ka šim apgalvojumam piekrīt par deviņiem procentu punktiem vairāk iedzīvotāju, kuriem nav LR pilsonības, nekā balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.

Savukārt publiskajā retorikā nereti izskanējušajiem apgalvojumiem, ka valsts vadībā nepieciešami jauni cilvēki bez pieredzes politikā vai arī cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā un citās jomās, piekrīt relatīvi neliela daļa respondentu – tā domā 13-20% aptaujāto.

Avots: nra.lv

368 skatījumi




Video

Lembergs: Prezidents un premjers nav sapratuši, ka Latvija vairs neatrodas PSRS

16/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valdība turpina ignorēt tiesiskās procedūras, kādas jāievēro demokrātiskā valstī, izstrādājot administratīvi teritoriālo reformu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Šīs...

Lasīt tālāk
Video

Valdība virza novadu reformu uz Saeimu; pašvaldības norāda, ka nav apzinātas sekas

15/10/2019

Valdībai otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kurā līdzšinējo...

Lasīt tālāk
Video

Urbanovičs par koalīciju: Es vēlētos, lai viņi beidzot sāk strādāt

15/10/2019

Koalīcija šobrīd turas kopā uz nestabilām māla kājām, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja “Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Vērtējot Saeimas valdošās...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ēlertes virzīšana amatam parāda, ka Latvijas politiku vēl joprojām nosaka Soross

14/10/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Valsts prezidents Egils Levits godam kalpo Džordžam Sorosam, komentējot ziņu, ka Levits apstiprinājis Ordeņu kapitula sastāvu, par tā kancleri ieceļot pretrunīgi vērtēto politiķi Sarmīti...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Saeimas deputāti un ministri sev palielina algas uz pedagogu rēķina

11/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valdībai pedagogu atalgojuma pieaugumam nauda neatrodas, bet Saeimas deputātiem, ministriem un politiskajām partijām gan, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Atbilstoši...

Lasīt tālāk
Video

Solvitai Āboltiņai uzticēti vēstnieces pienākumi arī Albānijā

11/10/2019

Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa kļuvusi par vēstnieci arī Albānijā, informēja Ārlietu ministrijā. Pirmdien, 7. oktobrī, Āboltiņa Tirānā iesniedza akreditācijas vēstuli...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Manas tiesvedības iniciatorus mazāk interesē iznākums – galvenais ir tiesas process un tā ilgums

10/10/2019

Viens no šīs tiesvedības mērķiem ir centieni diskreditēt manu tēlu sabiedrībā, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pēc Lemberga sacītā, viņa tiesvedības iznākums...

Lasīt tālāk
Video

Šuplinska tomēr iztur neuzticības balsojumu

10/10/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Saeimas vairākums šodien nobalsoja pret neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), kas ļauj politiķei saglabāt amatu ministrijā. Par neuzticības...

Lasīt tālāk
Video

Saeima lems par izglītības ministres Šuplinskas demisiju

10/10/2019

Saeima šodien, 10. oktobrī, lems par opozīcijas rosināto izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde, izvērtējot izglītības un zinātnes...

Lasīt tālāk
Video

Eksperte: Koalīcijas partijas pret partijas finansējumu izturās kā pret savstarpējas kases dalīšanu

10/10/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Plānotais jaunais finansējuma modelis politiskajām partijām varētu būtiski sarežģīt jaunu un mazāku partiju reālu ienākšanu politikā, LTV raidījumā “Tieša runa” norādīja domnīcas...

Lasīt tālāk