• Tweet

Cenšoties nākamā gada valsts budžetā nepieļaut līdzekļu samazinājumu pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vakar mobilizējās ārkārtas domes sēdei. Uz to ieradās arī finanšu ministrs Andris Vilks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Abu pušu pārstāvji, pierādot savu taisnību, lika lietā atšķirīgus skaitļus, taču LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis bija gandarīts, ka izdevies panākt, lai pirms izšķirošajām sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem vēlreiz tiktos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Pašvaldības prasa vairāk

E. Sprūdžs vakardienas sakaitēto atmosfēru centās atvēsināt ar mudinājumu nerīkot sociālus nemierus un ar aicinājumu iesniegt viņam konstruktīvus priekšlikumus, kurus viņš aizstāvētu valdībā. LPS dome vakar vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu 2012. gadā mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali, palielinot proporciju pašvaldībām līdz 84 procentiem. Šogad pašvaldības saņem 82 procentus no IIN ieņēmumiem, bet valsts budžetā nonāk 18 procentu.

A. Jaunsleinis atkārtoti uzsvēra, ka pašlaik informācijai par budžeta konsolidāciju ir ierobežotas pieejamības statuss. Ja nākamnedēļ budžeta konsolidācijas apmērs tiks publiskots, tad arī pašvaldību prasības var mainīties. Viņš norādīja, ka pašvaldības ir gatavas atrast miljonus, kurus būtu iespējams samazināt, taču ir pozīcijas, kurās tās nepiekāpsies.

Negrib papildu maksājumus

Visvairāk pašvaldības nobažījušās par valsts ieceri atteikties no garantētā minimālā ienākuma līmeņa un dzīvokļa pabalstu līdzfinansēšanas. A. Jaunsleinis un Ventspils mērs Aivars Lembergs uzsvēra, ka nav pazīmju, kas ļautu prognozēt trūcīgo iedzīvotāju skaita būtisku samazinājumu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām nāksies atrast līdzekļus šo cilvēku atbalstīšanai, bet tas būs sarežģīti, ja līdzekļus tikai griezīs un griezīs. A. Jaunsleinis pieļāva, ka šoziem trūcīgo skaits Latvijā varētu būt apmēram tāds pats kā līdz šim – 180 000.

Viņš norādīja, ka katrs procents no IIN ir 8 miljoni latu. Ja valdība tiešām izlemtu līdzšinējo 82 procentu vietā pašvaldībām atvēlēt 77 procentus, tas nozīmētu «40 miljonus latu no mūsu ieņēmumiem ārā». Pēc A. Vilka aprēķiniem, 5 procentu IIN pārdale pašvaldības apdalītu tikai par 19 miljoniem latu. A. Jaunsleinis un citu pašvaldību pārstāvji uzskaitīja vēl citas budžeta pozīcijas, kurās, pēc pašreiz pieejamās informācijas, plānots samazināt valsts līdzfinansējumu. Valdība plāno samazināt savu ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā un pamata infrastruktūras uzturēšanā, uzkraujot atbildību pašvaldībām vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā. Tāpēc arī vakar pieņemtajā LPS domes lēmumā uzsvērts – pašvaldībām nav pieņemami, ka budžeta konsolidācijas pasākumi nav apspriesti ar tām un sociālajiem partneriem, bet valdība jau šodien gatavojas pieņemt izšķirošus lēmumus, uz kuru pamata uzņemties starptautiskās saistības.

Pārmetumi valdībai

Skarbus pārmetumus valdībai veltīja A. Lembergs, sakot, ka valsts dzīvojusi pāri līdzekļiem, bet pašvaldības spējušas saimniekot daudz taupīgāk. Pēc viņa teiktā, valsts pārtērējusi 518 miljonus latu, kamēr pašvaldības spējušas panākt 33 miljonu latu pārpalikumu savā budžetā. «Un tad [Starptautiskā valūtas fonda pārstāvis un tehniskās misijas vadītājs] Marks Grifits pasaka – ak, pašvaldībām ir nauda kontos? Atņemt! Nacionalizēt! Un visi atbild: «Yes, yes!» viņš aizstāvēja pašvaldības. Nosaucot piemērus, kā valdība varētu ietaupīt līdzekļus, A. Lembergs vērsa uzmanību arī uz Rīgas pils rekonstrukcijai atvēlētajiem 20 miljoniem latu un Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās ēkas būvniecībai plānotajiem 35 miljoniem latu.

Arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis izklausījās noskaities, kad ierunājās par atbalstu sociālajai jomai, kurā valdība plānojusi būtiskas izmaiņas.

LPS norāda, ka nav godīgi 60 procentu no konsolidācijas īstenot uz pašvaldību rēķina, bet tikai 40 procentu – uz valsts rēķina. Vakar A. Jaunsleinis atklāti atzina – ja valdība ignorēs pašvaldību prasības, tad pašvaldību vadītāji iedzīvotājiem varēs pateikt, ka palīdzēt nav iespējams.

Avots: nra.lv