• Tweet

No partijām, kuras piedalījās Saeimas ārkārtas vēlēšanās šā gada 17. septembrī, visdārgākā priekšvēlēšanu kampaņa bijusi Vienotībai, secināms no KNAB iesniegtajām vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām.

Vienotība arī atļāvusies dzīvi uz parāda, priekšvēlēšanu aģitācijai tērējot par 83 000 latu vairāk, nekā tobrīd bijuši partijas ienākumi. Gluži vai neticamu summu – gandrīz 150 000 latu – Vienotība priekšvēlēšanu laikā iztērējusi «tirgus pētījumiem un sabiedriskās domas aptaujām».

Savukārt Zatlera Reformu partija (ZRP), visticamāk, ir iesniegusi nepatiesu vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju, pieļaujot kļūdas (?) gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā.

Tiks pie siles, atpelnīs?

Saeimas ārkārtas vēlēšanu kampaņai Vienotība iztērējusi vairāk nekā 555 000 latu, bet partijas ienākumi priekšvēlēšanu laikā bijuši tikai 473 000 latu. Lielāki izdevumi par ieņēmumiem bijuši arī dažām citām partijām, tomēr tik lielus parādus citas partijas nav atļāvušās. Piemēram, ZRP priekšvēlēšanu laika ieņēmumi ir par 19 000 latiem mazāki nekā izdevumi, PCTVL deficīts ir 11 000 latu, Šlesera Reformu partijai (ŠRP) – 1700 latu.

Vienotības preses sekretāre Laila Timrota Neatkarīgajai skaidroja, ka «daļai kampaņas laikā slēgto līgumu apmaksas termiņš vēl nav iestājies, tādēļ par šīm saistībām partija norēķinās pakāpeniski sešu mēnešu laikā».

Otra dārgākā priekšvēlēšanu kampaņa (299 000 latu) bijusi Saeimā neiekļuvušajai ŠRP; 280 000 latu tērējis Saskaņas centrs, ZZS – 266 000 latu, bet ZRP – 244 000 latu. Pārējās partijas priekšvēlēšanu aģitācijai tērējušas mazāk par 100 000 latu.

Ko un kā tirgot?

Īpašu vērību ir pelnījuši Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā «tirgus pētījumiem un sabiedriskās domas aptaujām» iztērētie 150 000 latu. Visi Neatkarīgās aptaujātie sociologi, ieraugot šādu summu, grozīja galvas un izteica minējumus, ka Vienotība acīmredzot ir izdomājusi savu metodi, kā apiet likumā noteiktos priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus. Kā zināms, likumā partijām noteikti ierobežojumi priekšvēlēšanu reklāmu apmaksai, bet citiem izdevumiem limiti nav noteikti.

Kas raisa aizdomas par šīs summas atspoguļojuma korektumu? Pirmkārt, šī summa ir aizdomīgi liela priekš socioloģiskajiem pētījumiem. Proti, vēlēšanu deklarācijā partijām bija jāatspoguļo ieņēmumi un izdevumi, kas radušies aptuveni pusotra mēneša laikā (no 24. jūlija līdz 16. septembrim). Summa ir salīdzināma ar populārāko socioloģisko pētījumu firmu gada apgrozījumu. Piemēram, atbilstīgi datu bāzes Firmas.lv informācijai SIA Latvijas fakti 2010. gada apgrozījums bija apmēram 300 000 latu, SIA SKDS – ap pusmiljons latu.

Otrkārt, «tirgus pētījumu un sabiedriskās domas aptauju» veicēji ir saistīti ar Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas organizētāju Aināru Ščipčinski. Kā Neatkarīgajai paskaidroja L. Timrota, Vienotība priekšvēlēšanu laikā ir veikusi vairākas sabiedriskās domas aptaujas. Pētīts iedzīvotāju viedoklis «par aktualitātēm valstī un partijas piedāvātajiem risinājumiem» un apkopoti «iedzīvotāju priekšlikumi par Vienotības piedāvāto Valda Dombrovska plānu stabilai Latvijas izaugsmei». Partija izmantojusi kompāniju GfK un MWorks pakalpojumus.

MWorks pastarpināti pieder A. Ščipčinskim, bet GfK ir regulārs A. Ščipčinska firmu biznesa partneris.

Treškārt, GfK jau iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Vienotības uzdevumā veica pētījumus, skaidrojot, kurš būtu labāks premjers – Valdis Dombrovskis vai Jānis Urbanovičs. Jāatgādina, ka šī aptauja izpelnījās sociologu nosodījumu par socioloģijas nozares kompromitēšanu un prestiža graušanu. Cita starpā, lai gan 10. Saeimas vēlēšanu kampaņa bija krietni ilgāka (gandrīz četri mēneši) nekā 11. Saeimas vēlēšanu kampaņa (mēnesis un trīs nedēļas), «tirgus un sabiedriskās domas pētījumiem» Vienotība pirms 10. Saeimas vēlēšanām iztērēja krietni mazāku summu – 69 000 latu.

Iekrīt ar skaitļiem

Savukārt no ZRP dokumentiem, kas publiskoti KNAB mājaslapā, secināms, ka šīs partijas grāmatvedībā nav kārtības un varbūt tai ir pat dubulta grāmatvedība. Proti, iesniegtajā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā ir uzrādīta par 12 453,67 latiem mazāka summa, nekā redzams no atskaitēm par partijas ziedotājiem. Neatkarīgā šajā sakarā ZRP preses sekretārei Daigai Holmai uzdeva virkni jautājumu, tomēr vairāku nedēļu garumā atbildes nav sniegtas. Neatkarīgā ir nosūtījusi šos jautājumus ierakstītā vēstulē partijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram. Neatkarīgā vēlas uzzināt, vai ZRP sniedz KNAB informāciju par visiem ziedojumiem; cik ZRP mēnesī izmaksā biroja telpu īre, cik darbinieku tur strādā un cik lielas ir šo darbinieku algas mēnesī. Ņemot vērā, ka likums paģēr arī biedra naudu publiskošanu, Neatkarīgā vaicā, cik biedru pašlaik ir ZRP un cik lielas biedra un iestāšanās naudas viņiem jāmaksā.

Avots: nra.lv