• Tweet

Līdz ar diviem valodu referendumiem un sarunām par kreisās valdības izveidi nacionālais jautājums Latvijā atkal sācis izvirzīties priekšplānā. Eksperti norāda, ka šāda tendence vērojama visās valstīs, kuras pārcietušas tik nopietnus satricinājumus kā ekonomiskā krīze, savukārt Latvijas politiķi cits citam pārmet, ka pie situācijas novedusi apzināta sabiedrības šķelšana un kūdīšana.

Gada sākumā Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!-TB/LNNK) sāka vākt parakstus par mācību procesu tikai latviešu valodā, kam sekoja krievvalodīgo akcija par divvalodības ieviešanu Latvijā.

Saskaņas centra (SC) līderis Valērijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo akcentēja: nacionālais jautājums atkal ienācis Latvijas sabiedrības dienaskārtībā, un jo īpaši asi tas jūtams pēdējā gada laikā. «Tam par iemeslu ir Nacionālās apvienības neapdomīgi uzsāktā sabiedrības kūdīšana,» savu viedokli pauda politiķis. Vaicāts par to, vai Rīgas mēra Nila Ušakova paziņojums par parakstīšanos krievu valodas referendumā arī nav uzskatāms par sabiedrības uztraukšanu, V. Agešins gan neslēpa: «Ja nacionāļi turpinās tautu kūdīt, Saskaņas centrs nekavēsies adekvāti atbildēt.»

VL!-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars ir pārliecināts, ka līdz ar N. Ušakova rīcību tapusi acīmredzama SC vēlme saglabāt sašķeltu Latvijas sabiedrību, jo tikai šādā vidē joprojām būšot nepieciešamība pēc prokrieviskiem spēkiem.

Kūdīšanas iezīmes var saskatīt ne vien Latvijas politiķu rīcībā, bet arī daudzās interneta vides aktivitātēs, kas pēdējā laikā kļuvušas par vienu no izplatītākajiem instrumentiem sabiedriskās domas veidošanā. Neatkarīgā nesen jau rakstīja par anonīmo lappusi solidaritāte.org, kurā Latvijas sabiedrība aicināta nesamierināties ar labējo partiju lēmumu atstāt SC ārpus valdības. Tikmēr vietnē regnum.ru regulāri atrodamas Latvijas valstij neglaimojošas norādes uz krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanu. Par to, ka lappuses veidotājiem ir savs skatījums uz Latvijas vēsturi un attiecībām ar Krieviju, varēja pārliecināties arī vakar – dienā, kad darbu sāka Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija, kas meklēs konsensu sāpīgajos vēstures jautājumos. Lai gan V. Agešins, gan R. Dzintars bija vienādās domās, ka komisijas izveide vērtējama pozitīvi un būs vērsta uz kompromisu meklēšanu, regnum.ru veidotāji centušies akcentēt pretējo, t.i., Latvijas nevēlēšanos rast kopīgu valodu ar Krieviju. Vienā publikācijā, kas pamatā informē par starpvalstu komisijas darbības uzsākšanu, portāls kā pielikumus publicējis citātus no Latvijas Republikas Saeimas deklarācijām par leģionāru un okupācijas jautājumiem, kā arī vairākus neviennozīmīgus politiķu izteicienus. Tā, piemēram, regnum.ru piemin kādreizējo Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Vairu Paegli, kura norādījusi, ka Latvija nekad neatteiksies no okupācijas koncepcijas, jo tas prasītu mainīt pozīciju arī pilsonības jautājumos. Tāpat tiek citēts eksprezidents Valdis Zatlers, kurš, atsaucoties uz vēsturnieku pētījumiem, komunistisko okupāciju pielīdzinājis nacistiskajam režīmam. Tiesa, visbiežāk šajā publikācijā piesaukts jaunizveidotās komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis, kurš vairākkārt asi kritizējis Krieviju un tās darbības Otrā pasaules kara laikā.

VL!-TB/LNNK līderis Dzintars Rasnačs, regulāri sekojot regnum.ru aktivitātēm, ir pārliecināts: šīs lappuses veidotāji apzināti saspīlē viedokli par Latvijas attiecībām ar Krieviju un tam par pamatu esot vēlme saasināt nacionālo jautājumu Latvijā, kas savukārt saistīta ar lielās kaimiņvalsts neapmierinātību par SC atstāšanu ārpus koalīcijas. V. Agešins un arī politologs Filips Rajevskis šādam viedoklim nepiekrīt. «Peripetijas ar abiem valodu referendumiem un Saskaņas centra neņemšanu valdībā ir iekšpolitiski jautājumi, kas tiešā veidā neietekmē Latvijas un Krievijas attiecības,» atzina F. Rajevskis, piebilzdams, ka abu valstu sadarbība pēdējos gados neesot bijusi viennozīmīga un arī savu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem Krievija, visticamāk, tik viegli nemainīšot.

Avots: nra.lv