• Tweet

Dzīvoklis pārdots izsolē kopā ar tur dzīvojošo īrnieku – šāda situācija, pat ja šķiet absurda, Rīgā atkārtojas biežāk un biežāk.

Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana norāda, ka arvien aktuālākas kļūst īres attiecības situācijās, kad parādu saistību izpildes procesā, realizējot parādnieka īpašumus izsolēs, tiek pārdoti nekustamie īpašumi, kuros uz īres līgumu pamata dzīvo īrnieki. Gadās, ka jaunā īpašnieka uzdevumā tiesu izpildītājs sāk vardarbīgi izlikt īrniekus. Īres valdē arvien biežāk vērsušies iedzīvotāji par šādu tiesu izpildītāju rīcību. Vienā gadījumā, palīdzot Īres valdei, lieta nonākusi pēdējā tiesu instancē un spriedums ir par labu īrniekiem.

N. Abagjana brīdina – ja jaunais īpašnieks iegūst īpašumu, nezinot par apgrūtinājumu, piemēram, īrniekiem, jautājums jārisina tiesiskā ceļā. Tāpēc pirms īpašuma iegādes jānoskaidro visi apstākļi, lai nenāktos tiesāties, jo cilvēki nereti nezina, ka arī tiesu izpildītāju darbošanās tiek reglamentēta. «Jaunieguvējam vajag rīkoties piesardzīgi, jo mūsu praksē ir viens gadījums un tiesas spriedums jau pēdējā instancē, kad tiesu izpildītāju rīcība atzīta par nelikumīgu. Tas noticis Kalnciema ielā 103. Tāpēc iesaku – pirms tiesu izpildītājs izlemj lauzt durvis un likt cilvēkus laukā no dzīvokļa, sazināties ar mums,» saka N. Abagjana.

Īrniekus izlikt patvarīgi un vardarbīgi uz ielas nedrīkst, kamēr spēkā nav stājies attiecīgs tiesas spriedums. Cilvēks var turpināt dzīvot tajā pašā dzīvoklī, bet viņam jāzina, ka tikmēr jaunais īpašnieks drīkst prasīt īres maksu vai zaudējumu atlīdzināšanu un tas ir jāmaksā. «Pat ja mājā iemitinās bomži, viņus nevar izlikt bez tiesas sprieduma. Ir jāpierāda, ka patvarīgi iemitinājušies. Tāda ir likumiskā kārtība,» skaidro N. Abagjana.

Neatkarīgā uzklausīja stāstu arī par to, kā maksātnespējīgā namīpašnieka īpašumu pārņēmusi banka un nav nodrošinājusi tur dzīvojošiem cilvēkiem likumā noteiktos pamatpakalpojumus. N. Abagjana uzsver – šos cilvēkus aizstāv likums Par dzīvojamo telpu īri. Tas nozīmē, ka, mainoties ēkas īpašniekiem, ar īrnieku noslēgtais līgums paliek spēkā, ja vien tas ir rakstiskā formā un abas puses nav vienojušās to mainīt. Tomēr realitātē notiek citādi – piemēram, Rīgas domes administratīvajā komisijā nonāk daudz lietu par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekiem, kas liecina, ka likumu iespējams neievērot. N. Abagjana atzīst: «Šobrīd ne vienmēr tiek pildīts likums un ievērotas likuma normas. Ja namīpašnieks ir maksātnespējīgs, tad izsolē pārdod viņa īpašumu un jaunais īpašnieks saka – viņa rīcībā nav īres līgumu. Bieži vien izsolē nav informācijas, ka īpašumā dzīvo īrnieki. Tad šos jautājumus risina tiesiski. Cita lieta, ka namīpašnieks iespītējas un rada neciešamus apstākļus iedzīvotājiem. Ja bankas pārņem šādu īpašumu, tas nemaina lietas būtību – pamatpakalpojumi ir jānodrošina. Jebkurā gadījumā punktu pieliek tiesa, bet daudzus jautājumus esam atrisinājuši Īres valdē pārrunu ceļā.»

Ja iedzīvotājiem netiek nodrošināti pamatpakalpojumi – apkure, ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana – administratīvais sods juridiskai personai ir līdz 10 000 latiem, bet fiziskai – līdz 1000 latiem. Šogad bijuši vairāki gadījumi, kad juridiskās personas sauktas pie administratīvās atbildības un tām piespriests maksimālais naudas sods.

Avots: nra.lv