• Rīga
    Cloudy
    11°C
     
20/10/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Parādu piedzinēji nav viesi, par kuru apmeklējumu priecājas. Lai gan šajās firmās strādājošie veic savu darbu, proti, cenšas atgūt parādu, daudzi patērētāji, kuri ir saskārušies ar ārpustiesas parādu piedziņu, ir bijuši nepamierināti ar veidu, kā notiek parādu piedziņa.

Lai aizstāvētu patērētāju intereses un sakārtotu parādu piedziņas nozari, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Parādu atgūšanas likumprojektu.

«Mans vīrs sociālajā portālā draugiem.lv saņēma draudu vēstuli no viena parādu piedziņas uzņēmuma, kurā bija teikts, lai nokārto parādsaistības, pretējā gadījumā tiks iesaldēts bankas konts, aprakstīta manta un tā tālāk. Lai gan neesam ņēmuši ne kredītu, ne līzingu, arī visus maksājumus veicam regulāri, tomēr satraucāmies. Kad piezvanījām uz norādīto telefona numuru, izrādījās, ka parādu piedzinējiem bija vajadzīgs pavisam cits cilvēks – tiesa, mana vīra vārda un uzvārda brālis. Parādu piedzinēji nebija pat noskaidrojuši, kāda persona tad īsti viņiem ir vajadzīga. Paziņas ir stāstījuši, ka līdzīgā veidā draudu vēstules tiek izplatītas arī ar Facebook un citu sociālo tīklu starpniecību,» Neatkarīgajai savu sašutumu atklāja rīdziniece Judīte Zariņa.

Top jauns likums

Tā kā sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemtas arvien vairāk sūdzību, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Parādu atgūšanas likumprojektu, kurā paredzēts ieviest parādu piedzinēju licencēšanas sistēmu. Līdztekus tam likumprojektā ir iekļauts tiesiskais regulējums, kas nosaka kreditoriem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vienotus principus un kārtību parāda atgūšanai un nodrošinās parādnieka tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību parāda atgūšanas procesā. EM norāda, ka likumprojekta izstrādāšanu mudinājušas vairākas problēmas, ko bieži norādīja patērētāji, piemēram, tas, ka ārpustiesas parāda atgūšanas procesā šobrīd tiek noteikta pārmērīga samaksa par parāda atgūšanas pakalpojumu (piemēram, par 30 latu parāda atgūšanu – 3 lati), agresīva ārpustiesas parāda atgūšanas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā un tamlīdzīgi. Patērētāji arī norādījuši, ka bieži bijuši gadījumi, kad parādu piedzinēji nav snieguši pilnīgu un patiesu informāciju par piedzenamā parāda apmēru un tā veidojošām komponentēm.

Svētdienās netraucēs

Tā kā šobrīd Latvijas tiesību sistēmā nav paredzēts tiesiskais regulējums, kurā tiktu reglamentēta kārtība, kādā būtu veicama parāda ārpustiesas atgūšana, EM ir izstrādājusi jaunu normatīvā regulējuma likumprojektu.

Tas paredz parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju. Respektīvi, uzņēmumiem, kas vēlēsies turpmāk nodarboties ar šo rūpalu, būs jāsaņem speciāla atļauja jeb licence. Tās saņemšana maksās 2500 latu, savukārt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trijos gados, – 1000 latu.

Jaunajā likumprojektā arī noteikts, ka parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem, ka nedrīkst izmantot agresīvas komunikācijas formas, piemēram, izteikt draudus, sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku darbavietā vai dzīvesvietā bez iepriekšējas piekrišanas un tamlīdzīgi. Ierasties pie parādnieka mājās drīkstēs tikai no pulksten 8 līdz 21. Svētdienās un svētku dienās parādnieki par negaidītiem ciemiņiem – parādu piedzinējiem – varēs neuztraukties.

Parāda atgūšanas likumprojektu oktobra sākumā izskatīja Ministru kabineta komiteja. Par tā tālāku virzību lems jaunā valdība. Plānots, ka Parāda atgūšanas likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, bet prasība par licencēšanu – no nākamā gada 1. oktobra.

Valsts cer uz ieņēmumiem

Šobrīd Latvijā nav precīzas informācijas par to, cik īsti Latvijā ir parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanas kompāniju, un to veikto darbu apjomu, jo Centrālā statistikas pārvalde šādas informācijas apzināšanu un datu analīzi līdz šim nav veikusi. Saskaņā ar parāda atgūšanas darbības jomas pārstāvju sniegto informāciju likumprojekta izstrādes darba grupas ietvaros šobrīd Latvijā parāda atgūšanu kā pamatdarbības veidu ir norādījuši 67 tirgus dalībnieki. EM ir aprēķinājusi, ka licencēšanas sistēmas ieviešana un uzturēšana nākamgad izmaksās aptuveni 38 658 latus. Vienlaikus, ieviešot šo sistēmu, valsts budžets 2012. gadā papildus iegūtu 135 000 latu.

Avots: nra.lv

428 skatījumi




Video

Klementjevs: Izmaiņas bezdarbinieku pabalstos ir slēpta zagšana

19/09/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Labklājības ministrija plāno iekasēt 12 miljonus eiro uz bezdarbnieku rēķina – tā praktiski ir nodokļu palielināšana, tā, komentējot ieceri no nākamā gada Latvijā samazināt bezdarbnieku...

Lasīt tālāk
Video

Jaunzeme: VID tiešāk jāuzrunā aplokšņu algu maksātāji

19/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID) par uzņēmumiem faktiski zina ļoti daudz ko – ēnu ekonomika nav anonīma, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme. Pēc viņas...

Lasīt tālāk
Video

LTRK: Valdībai sadarbībā ar uzņēmējiem jāsāk strādāt pie strukturālām reformām

19/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Uzņēmēji uz šī gada budžetu raugās pozitīvi, jo nav izskanējušas runas par nodokļu necelšanu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības...

Lasīt tālāk
Video

VK: Nepārdomāti projekti uzliek pamatīgu slogu pašvaldību budžetiem nākotnē

18/09/2019

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Priekšlikums saīsināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru ir loģisks

18/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir pārliecināts, ka mūsu pabalstu sistēma ir uzlabojama. To premjers atzina šorīt intervijā LNT raidījumā "900 sekundes". Komentējot labklājības...

Lasīt tālāk
Video

Nemiro: OIK varētu vairs nebūt ar 2021. gadu

17/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) varētu vairs nebūt līdz ar 2021. gadu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Viņš norādīja,...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: No būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem politiķiem būs jāatvadās

17/09/2019

Būtu naivi domāt, ka lielaljiem būvniekiem nav bijusi aizkulišu ietekme uz politiku, intervijā “Neatkarīgajai” atzina “Vienotības” līderis, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas...

Lasīt tālāk
Video

PVD apturējis dārzeņu apstrādes cehu, kas piegādāja dārzeņus arī Siguldā

17/09/2019

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis SIA “Jelgavas augļi” dārzeņu tīrīšanas un mizošanas ceha darbību, jo tajā konstatēti rupji higiēnas prasību pārkāpumi. SIA...

Lasīt tālāk
Video

No nākamā gada samazinās bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru

16/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

No nākamā gada Latvijā paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina labklājības ministre Ramona Petraviča...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldību savienība: Valdība problēmas turpina risināt uz pašvaldību rēķina

16/09/2019

Piektdien, 13. septembrī, valdība neņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus un neieklausījās klātienē paustajos argumentos, bet vienbalsīgi nolēma palielināt fiskālo...

Lasīt tālāk