• Rīga
    Cloudy
    7°C
     
20/10/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Parādu piedzinēji nav viesi, par kuru apmeklējumu priecājas. Lai gan šajās firmās strādājošie veic savu darbu, proti, cenšas atgūt parādu, daudzi patērētāji, kuri ir saskārušies ar ārpustiesas parādu piedziņu, ir bijuši nepamierināti ar veidu, kā notiek parādu piedziņa.

Lai aizstāvētu patērētāju intereses un sakārtotu parādu piedziņas nozari, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Parādu atgūšanas likumprojektu.

«Mans vīrs sociālajā portālā draugiem.lv saņēma draudu vēstuli no viena parādu piedziņas uzņēmuma, kurā bija teikts, lai nokārto parādsaistības, pretējā gadījumā tiks iesaldēts bankas konts, aprakstīta manta un tā tālāk. Lai gan neesam ņēmuši ne kredītu, ne līzingu, arī visus maksājumus veicam regulāri, tomēr satraucāmies. Kad piezvanījām uz norādīto telefona numuru, izrādījās, ka parādu piedzinējiem bija vajadzīgs pavisam cits cilvēks – tiesa, mana vīra vārda un uzvārda brālis. Parādu piedzinēji nebija pat noskaidrojuši, kāda persona tad īsti viņiem ir vajadzīga. Paziņas ir stāstījuši, ka līdzīgā veidā draudu vēstules tiek izplatītas arī ar Facebook un citu sociālo tīklu starpniecību,» Neatkarīgajai savu sašutumu atklāja rīdziniece Judīte Zariņa.

Top jauns likums

Tā kā sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemtas arvien vairāk sūdzību, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi Parādu atgūšanas likumprojektu, kurā paredzēts ieviest parādu piedzinēju licencēšanas sistēmu. Līdztekus tam likumprojektā ir iekļauts tiesiskais regulējums, kas nosaka kreditoriem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vienotus principus un kārtību parāda atgūšanai un nodrošinās parādnieka tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību parāda atgūšanas procesā. EM norāda, ka likumprojekta izstrādāšanu mudinājušas vairākas problēmas, ko bieži norādīja patērētāji, piemēram, tas, ka ārpustiesas parāda atgūšanas procesā šobrīd tiek noteikta pārmērīga samaksa par parāda atgūšanas pakalpojumu (piemēram, par 30 latu parāda atgūšanu – 3 lati), agresīva ārpustiesas parāda atgūšanas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā un tamlīdzīgi. Patērētāji arī norādījuši, ka bieži bijuši gadījumi, kad parādu piedzinēji nav snieguši pilnīgu un patiesu informāciju par piedzenamā parāda apmēru un tā veidojošām komponentēm.

Svētdienās netraucēs

Tā kā šobrīd Latvijas tiesību sistēmā nav paredzēts tiesiskais regulējums, kurā tiktu reglamentēta kārtība, kādā būtu veicama parāda ārpustiesas atgūšana, EM ir izstrādājusi jaunu normatīvā regulējuma likumprojektu.

Tas paredz parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju. Respektīvi, uzņēmumiem, kas vēlēsies turpmāk nodarboties ar šo rūpalu, būs jāsaņem speciāla atļauja jeb licence. Tās saņemšana maksās 2500 latu, savukārt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pārreģistrācija, kas būs jāveic reizi trijos gados, – 1000 latu.

Jaunajā likumprojektā arī noteikts, ka parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem, ka nedrīkst izmantot agresīvas komunikācijas formas, piemēram, izteikt draudus, sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku darbavietā vai dzīvesvietā bez iepriekšējas piekrišanas un tamlīdzīgi. Ierasties pie parādnieka mājās drīkstēs tikai no pulksten 8 līdz 21. Svētdienās un svētku dienās parādnieki par negaidītiem ciemiņiem – parādu piedzinējiem – varēs neuztraukties.

Parāda atgūšanas likumprojektu oktobra sākumā izskatīja Ministru kabineta komiteja. Par tā tālāku virzību lems jaunā valdība. Plānots, ka Parāda atgūšanas likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, bet prasība par licencēšanu – no nākamā gada 1. oktobra.

Valsts cer uz ieņēmumiem

Šobrīd Latvijā nav precīzas informācijas par to, cik īsti Latvijā ir parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanas kompāniju, un to veikto darbu apjomu, jo Centrālā statistikas pārvalde šādas informācijas apzināšanu un datu analīzi līdz šim nav veikusi. Saskaņā ar parāda atgūšanas darbības jomas pārstāvju sniegto informāciju likumprojekta izstrādes darba grupas ietvaros šobrīd Latvijā parāda atgūšanu kā pamatdarbības veidu ir norādījuši 67 tirgus dalībnieki. EM ir aprēķinājusi, ka licencēšanas sistēmas ieviešana un uzturēšana nākamgad izmaksās aptuveni 38 658 latus. Vienlaikus, ieviešot šo sistēmu, valsts budžets 2012. gadā papildus iegūtu 135 000 latu.

Avots: nra.lv

430 skatījumi




Video

EK pieņem atzinumus par eirozonas budžeta plānu projektiem

20/11/2019

Eiropas Komisija (EK) šodien nāca klajā ar saviem atzinumiem par eirozonas dalībvalstu 2020. gada budžeta plāna projektiem, veica pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un pieņēma...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija virza iniciatīvu par paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

20/11/2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 20.novembrī, nolēma atbalstīt kolektīvā iesnieguma "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" tālāku...

Lasīt tālāk
Video

Līdaka: Mediju nozarei arī vajadzētu pateikt politiķiem: beidziet mums melot!

20/11/2019

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju kritikas un arvien biežāk sabiedrība vairs nespēj atšķirt augstu kvalitātes žurnālistiku no bezgaumīga skandāla, uzskata mediju eksperte Gunta Līdaka. Intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Reirs: Veselības aprūpei papildu finansējumu iegūs no nodokļu reformas

20/11/2019

Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Pēc viņa sacītā,...

Lasīt tālāk
Video

Pārkāpumu gadījumā “Rīgas centrāltirgū” pagaidu valde varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs

19/11/2019

Ja pārbaudēs tiks fiksēti pārkāpumi AS "Rīgas centrāltirgus" darbā, netiek izslēgta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, paziņojusi uzņēmuma pagaidu valde. AS “Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Ienākumu deklarācijas nav iesnieguši 20 000 cilvēku; nākamgad sekos piedziņas process

19/11/2019

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ienākumu deklarācijas par pagājušo gadu līdz šim vēl nav iesnieguši apmēram 20 000 iedzīvotāju, kuriem tas bija jādara obligāti, intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Baldzēns par nākamā gada budžetu: Sociālais dialogs nebija

19/11/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar pareizu pieeju trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām varētu tikt atrasta bez liekas kavēšanās, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Maksas satura ieviešana medijos būs īsts izaicinājums

15/11/2019

Tas, ko mēs saucam par “bezmaksas interneta laikmetu” strauji tuvojas beigām un arvien biežāk mums nākas saskarties ar jēdzienu “maksas saturs”. Arī Latvijā vairāki mediji ir sākuši...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji arvien plašāk izmanto Working.lv iespējas, jo kopā ar personāla atlasi iespējams saņemt arī apmācību pakalpojumus

15/11/2019 | Autors: Publicitātes materiāls

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši personāla atlases kompānijas Working.lv sniegtos pakalpojumus, jo Working.lv piedāvā jaunu inovāciju – papildus dažādiem personāla atlases...

Lasīt tālāk
Video

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,0 %

15/11/2019

2019. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba...

Lasīt tālāk