• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/10/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošinātājiem un citām kredītiestādēm saskaņā ar Kredītu reģistra datiem gada vidū parādā bija aptuveni 220 678 privātas un juridiskas personas, kuru kopējā parādu summa pārsniedz 14 miljardus latu.

Kopējais parādu apjoms kopš 2008. gada sākuma gan ir sarucis par aptuveni 3 miljardiem latu, toties parādā palikušo personu skaits ir pieaudzis par 100 000, un lielākoties tās ir tādas, kas savas parādsaistības nav varējušas nokārtot ilgstoši. Parādnieku apzināšanai Latvijā jau darbojas vairāki reģistri un tiek veidoti vēl jauni.

Kopš 2008. gada 1. janvāra Latvijā darbojas Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki (vasaras vidū tādi bija 97). Šo reģistru uztur Latvijas Banka. 2011. gada 30. jūnijā Kredītu reģistrā bija ziņas par 950 237 personām. No 2. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 375 194 aizņēmēju saistībām maksājumu kavējumu nebija 77,9% jeb 1 070 969 aizņēmējiem.

Alternatīvs reģistrs

Latvijas Bankas veidotajā Kredītu reģistrā ir informācija par kredītņēmējiem un to saistībām pret bankām un ar tām saistītām iestādēm. Savukārt Creditinfo Latvija veidotais kredītvēstures reģistrs cenšas nosegt arī daudzas citas jomas, piemēram, tā sauktos ātros kredītus, degvielas tirdzniecības nozari, komunālo pakalpojumu sniedzējus un tamlīdzīgi. Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka reģistrā tiekot uzkrātas ziņas ne tikai par aktīvajiem parādiem, bet arī par kredītvēsturi. To, cik liela ir kopējā parādu summa, kas ir reģistrēta šajā kredītvēstures reģistrā, A. Kalniņš neatklāja, uzsverot, ka Creditinfo uztur šo reģistru, bet paši neizmanto tajā esošo informāciju, jo neveic ne parādu piedziņu, ne kreditēšanu, un tas nepieļauj iespēju nonākt interešu konfliktā. Creditinfo Latvija ir kredītbirojs, kas, balstoties uz plašu starptautisko pieredzi, apkopo informāciju un veido kredītvēstures reģistru par fizisko un juridisko personu kredītvēsturi, kā arī veic kredītspējas analīzi un novērtē kredītrisku. Kredītbiroja funkcija ir nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu starp visiem tirgus dalībniekiem. «Atšķirībā no parādu piedzinējiem Creditinfo Latvija neiekasē naudu par atgūtām summām, un vienīgais, kas jāizdara uzņēmumam, ja parāds ir dzēsts, tam ir jāatjauno dati reģistrā, lai tajā būtu redzams, ka parāds ir nomaksāts,» stāstīja A. Kalniņš.

Šobrīd Creditinfio Latvija reģistra dati ir pieejami tā dalībniekiem, bet drīzumā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs apskatīties šajā reģistrā informāciju par sevi, izmantojot sistēmu Mans Creditinfo. «Tas ļaus katram iedzīvotājam kontrolēt savu kredītvēstures datu pareizību un izmantošanas likumību,» uzsver A. Kalniņš. Taču tas nenozīmē, ka šobrīd vai vēlāk informāciju par parādiem varēs iegūt kāda trešā persona.

Par jauna parādnieku saraksta veidošanu pagājušajā nedēļā vienojās arī Finanšu ministrijas, EM, banku, namu apsaimniekošanas uzņēmumu un citu iesaistīto pušu pārstāvji, apspriežot situāciju par komunālo maksājumu parādiem.

Piedzen bezstrīdu kārtībā

Informāciju par nodokļu parādniekiem apkopo Valsts ieņēmumu dienests, un ziņas par 100 lielākajiem nodokļu parādniekiem tiek publiskotas ik nedēļu. Septembrī lielākais nodokļu parādnieks bijis privātpersona – Jevgeņijs Jakovļevs, kurš, pēcVID datiem, palicis parādā valstij 13 miljonus latu. Saskaņā ar Lursoft informāciju J. Jakovļevs saistīts ar nekustamo īpašumu jomu. Viņam pilnībā pieder Namu pārvalde «Maskavas».

Septembrī 100 nodokļu maksājumu kavētāji kopumā bija parādā valstij vairāk nekā 113 miljonus latu. Pirms mēneša – augusta sākumā – 100 lielākie nodokļu parādnieki valstij nebija samaksājuši 106,7 miljonus latu.

VID sabiedrisko attiecību daļas speciālisti Neatkarīgajai skaidroja, ka saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 26. pantu nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nesamaksātās summas nodokļu administrācija piedzen bezstrīdu kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Parādu piedziņai tiek izmantoti vairāki līdzekļi, piemēram, inkasācijas uzdevumā norakstot naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu; arī izņemot skaidro naudu no nodokļu maksātāja kases vai citas glabāšanas vietas vai vēršot piedziņu uz nodokļu maksātāja kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām.

Jauns likumprojekts

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija septembra vidū izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojektu. Tas paredz līdzšinējo nodokļa parāda samaksas termiņu, kas ir 18 mēneši, pagarināt līdz pat 60 mēnešiem atkarībā no nodokļu parāda summas. Savukārt tiem nodokļu parādniekiem, kuri līdz noteiktam datumam būs samaksājuši nodokļu pamatparādu un soda naudu 10% apmērā, nodokļu administrācija varēs dzēst visu nokavējuma naudu, kā arī 90% no soda naudas. Galīgais lēmums par šo likumprojektu būs jāpieņem jaunajai Saeimai.

Avots: nra.lv

427 skatījumi




Video

Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi

18/07/2025

Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās

18/07/2025

Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā

17/07/2025

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...

Lasīt tālāk
Video

Sprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa

17/07/2025

Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām

17/07/2025

2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Maijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada

16/07/2025

2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...

Lasīt tālāk
Video

AS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs

16/07/2025

Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....

Lasīt tālāk
Video

Plānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus

15/07/2025

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...

Lasīt tālāk
Video

LTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut

15/07/2025

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...

Lasīt tālāk
Video

Laikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?

15/07/2025

Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...

Lasīt tālāk