• Rīga
    Cloudy
    0°C
     
18/10/2011, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošinātājiem un citām kredītiestādēm saskaņā ar Kredītu reģistra datiem gada vidū parādā bija aptuveni 220 678 privātas un juridiskas personas, kuru kopējā parādu summa pārsniedz 14 miljardus latu.

Kopējais parādu apjoms kopš 2008. gada sākuma gan ir sarucis par aptuveni 3 miljardiem latu, toties parādā palikušo personu skaits ir pieaudzis par 100 000, un lielākoties tās ir tādas, kas savas parādsaistības nav varējušas nokārtot ilgstoši. Parādnieku apzināšanai Latvijā jau darbojas vairāki reģistri un tiek veidoti vēl jauni.

Kopš 2008. gada 1. janvāra Latvijā darbojas Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki (vasaras vidū tādi bija 97). Šo reģistru uztur Latvijas Banka. 2011. gada 30. jūnijā Kredītu reģistrā bija ziņas par 950 237 personām. No 2. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 375 194 aizņēmēju saistībām maksājumu kavējumu nebija 77,9% jeb 1 070 969 aizņēmējiem.

Alternatīvs reģistrs

Latvijas Bankas veidotajā Kredītu reģistrā ir informācija par kredītņēmējiem un to saistībām pret bankām un ar tām saistītām iestādēm. Savukārt Creditinfo Latvija veidotais kredītvēstures reģistrs cenšas nosegt arī daudzas citas jomas, piemēram, tā sauktos ātros kredītus, degvielas tirdzniecības nozari, komunālo pakalpojumu sniedzējus un tamlīdzīgi. Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka reģistrā tiekot uzkrātas ziņas ne tikai par aktīvajiem parādiem, bet arī par kredītvēsturi. To, cik liela ir kopējā parādu summa, kas ir reģistrēta šajā kredītvēstures reģistrā, A. Kalniņš neatklāja, uzsverot, ka Creditinfo uztur šo reģistru, bet paši neizmanto tajā esošo informāciju, jo neveic ne parādu piedziņu, ne kreditēšanu, un tas nepieļauj iespēju nonākt interešu konfliktā. Creditinfo Latvija ir kredītbirojs, kas, balstoties uz plašu starptautisko pieredzi, apkopo informāciju un veido kredītvēstures reģistru par fizisko un juridisko personu kredītvēsturi, kā arī veic kredītspējas analīzi un novērtē kredītrisku. Kredītbiroja funkcija ir nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu starp visiem tirgus dalībniekiem. «Atšķirībā no parādu piedzinējiem Creditinfo Latvija neiekasē naudu par atgūtām summām, un vienīgais, kas jāizdara uzņēmumam, ja parāds ir dzēsts, tam ir jāatjauno dati reģistrā, lai tajā būtu redzams, ka parāds ir nomaksāts,» stāstīja A. Kalniņš.

Šobrīd Creditinfio Latvija reģistra dati ir pieejami tā dalībniekiem, bet drīzumā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs apskatīties šajā reģistrā informāciju par sevi, izmantojot sistēmu Mans Creditinfo. «Tas ļaus katram iedzīvotājam kontrolēt savu kredītvēstures datu pareizību un izmantošanas likumību,» uzsver A. Kalniņš. Taču tas nenozīmē, ka šobrīd vai vēlāk informāciju par parādiem varēs iegūt kāda trešā persona.

Par jauna parādnieku saraksta veidošanu pagājušajā nedēļā vienojās arī Finanšu ministrijas, EM, banku, namu apsaimniekošanas uzņēmumu un citu iesaistīto pušu pārstāvji, apspriežot situāciju par komunālo maksājumu parādiem.

Piedzen bezstrīdu kārtībā

Informāciju par nodokļu parādniekiem apkopo Valsts ieņēmumu dienests, un ziņas par 100 lielākajiem nodokļu parādniekiem tiek publiskotas ik nedēļu. Septembrī lielākais nodokļu parādnieks bijis privātpersona – Jevgeņijs Jakovļevs, kurš, pēcVID datiem, palicis parādā valstij 13 miljonus latu. Saskaņā ar Lursoft informāciju J. Jakovļevs saistīts ar nekustamo īpašumu jomu. Viņam pilnībā pieder Namu pārvalde «Maskavas».

Septembrī 100 nodokļu maksājumu kavētāji kopumā bija parādā valstij vairāk nekā 113 miljonus latu. Pirms mēneša – augusta sākumā – 100 lielākie nodokļu parādnieki valstij nebija samaksājuši 106,7 miljonus latu.

VID sabiedrisko attiecību daļas speciālisti Neatkarīgajai skaidroja, ka saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 26. pantu nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nesamaksātās summas nodokļu administrācija piedzen bezstrīdu kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Parādu piedziņai tiek izmantoti vairāki līdzekļi, piemēram, inkasācijas uzdevumā norakstot naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu; arī izņemot skaidro naudu no nodokļu maksātāja kases vai citas glabāšanas vietas vai vēršot piedziņu uz nodokļu maksātāja kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām.

Jauns likumprojekts

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija septembra vidū izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojektu. Tas paredz līdzšinējo nodokļa parāda samaksas termiņu, kas ir 18 mēneši, pagarināt līdz pat 60 mēnešiem atkarībā no nodokļu parāda summas. Savukārt tiem nodokļu parādniekiem, kuri līdz noteiktam datumam būs samaksājuši nodokļu pamatparādu un soda naudu 10% apmērā, nodokļu administrācija varēs dzēst visu nokavējuma naudu, kā arī 90% no soda naudas. Galīgais lēmums par šo likumprojektu būs jāpieņem jaunajai Saeimai.

Avots: nra.lv

392 skatījumi




Video

Lembergs: Valdība nodarbojas ar mērķtiecīgu ostu un tranzīta nožņaugšanu

27/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijas valdības politika ir pilnībā vērsta uz to, lai iznīcinātu Latvijas tranzītu un ostas, Kurzemes televīzijā sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pēc Lemberga sacītā, valsts...

Lasīt tālāk
Video

Sagatavots likumprojekts, ar kuru iecerēts atcelt OIK

27/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Partijas “KPV LV” Saeimas frakcija iesniegusi Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšanu. Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV)...

Lasīt tālāk
Video

PVD konstatējis krāpšanos ar gaļas produktu izcelsmi

26/02/2020

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA “Baltiņš”, kas vairākām Daugavpils izglītības iestādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros piegādā gaļas produktus, ir krāpies...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Izmaiņas neskars nevienu no lielajiem nodokļiem

26/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Nodokļu reformas uzlabošanas mērķis ir neskart nevienu no lielajiem nodokļiem, šorīt intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kariņš...

Lasīt tālāk
Video

Līdaka: Es bez maizes nepalikšu, es baidos par zoodārzu

26/02/2020

Mūs padzina, lai ieliktu amatos savējos, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja nu jau bijušais Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Ingmārs Līdaka. Vaicāts par pārkāpumiem, kurus viņam...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Nosaukums “Ventas osta” potenciālajiem investoriem raisa neizpratni

25/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Valsts akciju sabiedrība “Ventas osta”, kas izveidota Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju pārņemšanai un veikšanai, neveicina investoru uzticību, žurnālistiem norādīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs: Ostā ir novērojamas nestabilitātes pazīmes apgrozījuma krituma dēļ

25/02/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Šogad janvārī salīdzinājumā ar 2019. gada janvārī Rīgas brīvostā pārkrauto kravu apmērs samazinājās par 25%. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps paziņojis, ka...

Lasīt tālāk
Video

2019. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %

24/02/2020

2019. gadā 61,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2018. gadu,...

Lasīt tālāk
Video

Matīss: Rīgas budžeta nepieņemšanas dēļ “Rīgas satiksmei” drīzumā var rasties naudas grūtības

24/02/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Rīgas pašvaldības uzņēmumā"Rīgas Satiksmē" joprojām nav noskaidrots vai par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumam radītos zaudējumus varētu piedzīt no tā agrākās vadības. Viens slepens...

Lasīt tālāk
Video

Valainis rosinās izvērtēt aptuveni 100 OIK atbalsta saņēmēju iespējamo krāpšanos

24/02/2020 | Autors: Nekā personīga, TV3

Pēc TV3 raidījuma "Nekā personīga" pirms diviem gadiem atklātajām krāpnieciskajām shēmām obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta sistēmā, pret vairākiem uzņēmējiem policija...

Lasīt tālāk