• Tweet

Lai gan pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēl nav nākusi klajā ar galīgiem tautas nobalsošanas rezultātiem, visiem pēc būtības ir skaidrs referenduma rezultāts.

Tomēr sabiedrībā raisās diskusija, kā pareizi skaidrot referenduma iznākumu, proti, cik Latvijas pilsoņu ir nobalsojuši par grozījumiem Satversmē, lai par valsts valodu noteiktu arī krievu valodu, jo tieši no šīm balsīm bija atkarīgs, vai grozījumi stātos spēkā.

CVK pagaidām ir apkopojusi datus par nobalsojušo skaitu un procentuālo par un pret balsu sadalījumu, un to ikviens varēja apskatīt CVK mājaslapā jau referenduma naktī. Saskaņā ar šo informāciju tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 Latvijas pilsoņi, no kuriem par izmaiņām Satversmē, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsoja 273 347 jeb 24,88 procenti no referenduma dalībniekiem. Savukārt pret Satversmes grozījumiem nobalsojuši 821 722 jeb 74,8 procenti tautas nobalsošanas dalībnieku. Taču šos procentus nevar ņemt vērā, lai skaidrotu, cik liels īpatsvars no Latvijas balsstiesīgajiem kopumā nobalsojuši par vai pret.

Lai noteiktu, vai likumprojekts Grozījumi LR Satversmē ir pieņemts tautas nobalsošanā, ir jāsalīdzina tikai absolūtie skaitļi – puse no balsstiesīgo pilsoņu skaita valstī tautas nobalsošanas dienā un saņemto balsošanas zīmju ar atzīmi par skaits. Satversmes 79. pants nosaka: tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Problēma ar datu interpretēšanu rodas brīdī, kad jāizvērtē, cik tad Latvijā ir pilsoņu, jo šie dati atšķiras. Piemēram, pirms referenduma dienas jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka Latvijā balsstiesīgo, tas ir, pilsoņu skaits bija 1 844 741 (šāgada pirmajā janvārī), tomēr iepriekš izziņotais nepieciešamais pilsoņu skaits, kuriem būtu jānobalso par, tātad puse pilsoņu, lai izmaiņas Satversmē būtu jāveic, bija 771 893. Šie skaitļi nesaskan, taču, iespējams, ka tieši 18. februārī pilsoņu skaits Latvijā bija cits.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai uzsver, ka izskaidrojums ir ļoti vienkāršs – lai noteiktu galīgo rezultātu, CVK ir vajadzīgi dati par balsstiesīgo skaitu valstī tautas nobalsošanas dienā, 18. februārī, un šādi dati nav pieejami tautas nobalsošanas dienas naktī. Šos datus CVK cerēja no PMLP saņemt pirmdien, un CVK sēde, kurā plānots apstiprināt tautas nobalsošanas galīgos rezultātus varētu būt nedēļas beigās. K. Bērziņa arī uzsver, ka CVK neesot pienākums rēķināt referenduma rezultātus procentuāli, lai sabiedrībai darītu zināmu par un pret balsu īpatsvaru. Jebkurā gadījumā, visticamāk, galīgie tautas nobalsošanas rezultāti parādīs, ka par nobalsojušo skaits procentuāli būs vēl mazāks, nekā izskanējis pašlaik.

Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks savā publikācijā tīmeklī norādījis, ka «.. pašā CVK nevienam nav ienācis prātā saskaitīt balsis tā, kā to nosaka Satversme, tas ir, cik balsstiesīgo ir nobalsojuši par, pieņemot, ka pārējie nav atbalstījuši šādu uzskatu. Starp citu, CVK mājaslapā es nespēju atrast, kāds ir skaitlis, kuru būtu jāsasniedz par balsotājiem, lai referendums tiktu uzskatīts par izdevušos».

Pēc viņa aprēķiniem, 82,29 procenti no Latvijas pilsoņiem nav atbalstījuši grozījumus Satversmē, bet Latgalē grozījumus neatbalstīja 64,69 procenti.

***

UZZIŅAI

Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem

Avots: nra.lv /Inga Paparde