• Tweet

Neraugoties uz līdzšinējo negatīvo pieredzi ar valsts kapitālsabiedrību padomēm, kurās labi atmaksātu darbu atrada vēlēšanās izkrituši politiķi, izskatās, ka šī institūcija vismaz daļēji tiks atjaunota. Premjerministrs Valdis Dombrovskis gan vairāk sliecas uz centralizētu valsts uzņēmumu pārraudzību.

Intervijā Neatkarīgajai V. Dombrovskis norādīja, ka valsts kapitālsabiedrībās atjaunot padomes nebūtu efektīvākais modelis, jo tās iepriekš bija ārkārtīgi politizētas. «Tieši tāpēc šo bijušo padomju funkcijas varētu realizēt centralizētā institūcija, kurā būtu profesionāli atlasīti cilvēki,» teica premjerministrs. Viņš uzskata, ka, veidojot centralizēto institūciju, varētu izvairīties no tās sastāva politizēšanas, izraugoties tikai profesionāļus.

15 uzņēmumu

Mazliet atšķirīgās domās ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš uzskata, ka valsts kapitālsabiedrībās padomes ir nepieciešamas, taču tās jāveido tikai lielajās un īpaši lielajās kapitālsabiedrībās, kuru ir piecpadsmit.

«Uzņēmuma padomei ir noteiktas funkcijas – viena ir augsta līmeņa personāla vadība, otra – stratēģiskā plānošana, trešā – uzraudzība. Līdz ar valsts kapitālsabiedrību padomju likvidēšanu to funkcijas ir pārņēmuši universālie kareivji – ministriju valsts sekretāri, kuri līdztekus saviem pilnas slodzes darbiem un pienākumiem ministrijās lielākoties ir arī valsts kapitāla daļu turētāji uzņēmumos,» stāsta ministrs. Viņš arī norāda, ka šādā situācijā par efektīvu, kvalitatīvu un saimnieciski izdevīgāko uzņēmuma vadību, risku menedžmentu un stratēģisko plānošanu ir grūti runāt.

«Protams, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jautājumi par to, kā nodrošināt padomju profesionalitāti un politisko neitralitāti, ir aktuāli un diskutējami. Tomēr negatīvajai iepriekšējai pieredzei ar padomju locekļu izraudzīšanās procesu nevajadzētu kalpot par pamatu visas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas bremzēšanai,» skaidro D. Pavļuts. Piedāvātā reforma paredz – padomju locekļi lielajos un īpaši lielajos valsts uzņēmumos tiks izraudzīti pēc vairākiem skaidri definētiem kritērijiem – kompetences, profesionālās pieredzes un reputācijas.

Mazo un vidējo valsts kapitālsabiedrības vadību un kontroli uzņemtos jaunās centralizētās institūcijas darbinieki. Ministrs uzskata, ka ne padomju, ne centralizētās institūcijas darbība nepārklāsies.

«Funkcijas nepārklāsies, jo padome atbilstoši saviem uzdevumiem lēmumus pieņems akcionāru sapulču starplaikos, tostarp arī par ikdienas pārvaldības darbībām, bet centralizētais pārvaldītājs izstrādās vadlīnijas, kā padomes funkcijas ieviešamas praksē,» teica ministrs.

Sabojāta reputācija

D. Pavļuta redzējumu atbalsta arī KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Valts Kalniņš. Arī viņš uzskata, ka padomes jāatjauno tikai lielajās valsts kapitālsabiedrībās. «Attiecībā uz šādām sabiedrībām bieži jāpieņem stratēģiskas nozīmes lēmumi, kur lemšanai vajadzētu būt koleģiālai, nevis vienpersoniskai,» uzskata V. Kalniņš, kas padomju institūcijā, ja tās netiek politizētas, saskata vairāk labā nekā sliktā.

«Iemesls, kāpēc Latvijā radusies lielā skepse par padomēm, nav tas, ka padomes nav vajadzīgas, bet gan tas, ka politizētās vides ietekmē padomes deģenerējās līdz tādai pakāpei, ka faktiski daudzām no tām zuda jēga, bet tas nenozīmē, ka šis instruments ir slikts vai nevajadzīgs,» skaidro eksperts.

Ļaunumu nesaskata

Viņš uzskata, ka centralizētajai kontroles iestādei būtu jāpārvalda valsts kapitālsabiedrības kā vienots sektors, skatoties uz kopainu un izvirzot prasības, ko valsts gan ekonomiskā, gan sociālpolitiskā ziņā vēlas no tai piederošajiem uzņēmumiem iegūt. «Tas būtu vajadzīgs, lai novērstu pašreizējo situāciju, kurā kapitālsabiedrības aizvien lielākā mērā ir tāds kā mazliet feodāls īpašums, kas sadalīts starp ministrijām, un katra saimnieko pēc savas izpratnes, bieži vien uzņēmumu darbību nesavienojot ar kopīgiem valsts mērķiem,» skaidro V. Kalniņš. Tieši tāpēc, pēc viņa domām, jābūt centralizētajam pārvaldītājam, kas skatās uz kopainu, koriģējot darbu sadarbībā ar atbildīgo ministriju.

Arī lielo valsts kapitālsabiedrību pārstāvji atbalsta šo ideju, piebilstot, ka padomēm jābūt mazām un tās nekādā gadījumā nedrīkst pārvērst par partiju barotavām. Piemēram, VAS Latvijas dzelzceļš juridisko un administratīvo lietu direktore Vēsma Upīte uzskata, ka padomes «atvieglotu darbu kapitāldaļu turētājam, uzņēmums būtu pārredzamāks, pieejamāks, caurskatāmāks, arī komunikācija ar sabiedrību būtu citāda. Neko ļaunu padomju atjaunošanā nesaskatu, galvenais, lai tās nekļūst par barotavām.

Avots: nra.lv