• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
28/02/2013, Kategorija: Politika

No frakcijām neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins apliecinājis, ka sešnieks nopietni sācis apsvērt, kuram politiskajam spēkam pievienoties. Viens no variantiem esot Vienotība.

K. Olšteina politiskā karjera ir neproporcionāli tās garumam pārpildīta ar dramatiskiem pavērsieniem. Pirmo reizi Saeimas vēlēšanās viņš 2006. gadā kandidēja no bijušā Latvijas Bankas vadītāja Einara Repšes dibinātā Jaunā laika – neveiksmīgi. Mēģinājumu viņš atkārtoja, 2010. gadā kandidējot no politisko partiju apvienības Vienotība, un tapa ievēlēts 10. Saeimā, kuras mūžs, pateicoties tālaika Valsts prezidentam Valdim Zatleram, bija īss. Īsi pirms tauta 10. Saeimu atlaida, viņš Vienotības rindas pameta un ātri iekļāvās Zatlera Reformu partijā (ZRP), kura ārkārtas vēlēšanās guva otro labāko rezultātu, piekāpjoties vien Saskaņas centram. Taču darbu Saeimā no šīs partijas viņš tā arī neuzsāka, jo līdz ar pieciem citiem no ZRP ievēlētajiem deputātiem dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas pameta partijas rindas, kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem.

Tieši šī mētāšanās no vienas partijas uz citu visticamāk viņam personīgi arī liegtu atgriešanos Vienotības rindās, neraugoties uz to, ka savulaik sabiedrībā populāra bija sazvērestības teorija par to, ka K. Olšteins ir Vienotības iesūtīts provokators ZRP, lai grautu tās ietekmi no iekšienes. Jāatzīst: zināmā mērā tas viņam arī izdevās, jo no vēlēšanās iegūtajiem 22 mandātiem ZRP atlika vairs tikai 16.

Reformu partijas preses pārstāve Daiga Holma rezumē: «Ja nav rezultātu, nav arī vēlētāju, tāpēc Olšteins kā tāds pasaku rausītis kārtējo reizi meklē, kur piestāt. Ņemt savu krustbērnu atpakaļ vai neņemt – ir Vienotības jautājums.»

Vienotība skeptiska

«Pionieros visu klasi neuzņem,» saka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, neslēpjot, ka partijā ir vairāki biedri, kas asi iebilst pret iespējamo K. Olšteina atgriešanos, kaut arī partijas attīstības vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad noklīdušās avis uzņemtas atpakaļ. «Ar piecu deputātu uzņemšanu būtu vienkārši, bet par sesto būtu nopietnas debates,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Par faktu, ka K. Olšteins ar saviem domubiedriem apsver iespēju pievienoties Vienotībai, S. Āboltiņa bija priecīga, jo valsts labklājībai minimāla politiskā sašķeltība nākot tikai par labu. Šādu pozīciju Vienotība pauda arī pirms ZRP veidošanās, aicinot V. Zatleru stāties tās rindās, nevis veidot jaunu partiju. S. Āboltiņa, pirms K. Olšteins pameta Vienotību, esot viņu brīdinājusi par sekām, kādas varētu būt šim lēmumam. Tagad K. Olšteinam būs jāmācās ar tām tikt galā.

Laika pietiek

Politologs Ivars Ījabs, kurš uzskata, ka Olšteina oportūnistu sešnieks, pametot ZRP, rīkojies pareizi, ir pietiekami ātri sapratis, ka ZRP nav nākotnes, bet pašiem nav pietiekamas kapacitātes, lai turpinātu eksistēt atsevišķi. Politologs gan nedomā, ka Vienotības pieminēšana spriedelēšanā par nākamo sešnieka politisko pajumti būtu jāuztver nopietni. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām esot pietiekami daudz laika, lai varētu tikt apspriesti vairāki varianti, bet lielāka vērība esot jāvelta kuluāru sarunām, ka neatkarīgie deputāti varētu pieslieties kādreizējam K. Olšteina līderim E. Repšem, kas lēnām gatavojas jaunas partijas radīšanai.

I. Ījabs arī neuzskata, ka Vienotība, uzņemot savās rindās Olšteina sešnieku, gūtu kādu taustāmu labumu. Divi neatkarīgo deputāti – Elīna Siliņa un Gunārs Rusiņš – esot adekvāti, taču viņu nozīmīgums tālāk par labu ierindas biedru nesniedzoties.

E. Repše Neatkarīgajai gan teica, ka sarunas par iespējamo sešnieka uzņemšanu jaunajā, vēl nereģistrētajā politiskajā spēkā neesot bijušas un spekulēšana par K. Olšteina uzņemšanu tā rindās esot pāragra.

Arī pats K. Olšteins uzskata – pārāk liela uzmanība tiek pievērsta tam, ka viņš kā vienu no potenciālajām partijām, kurām varētu pievienoties neatkarīgie, nosaucis Vienotību. Neatkarīgo deputātu grupā konkrētas partijas apspriestas vēl neesot, esot tikai skaidrs, ka viņu spēki jāapvieno ar kādu lielāku un ilgtspējīgāku organizāciju, un šis jautājums tikšot izlemts īsi pirms vai pēc pašvaldību vēlēšanām.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

279 skatījumi




Video

Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai

03/02/2026

3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

LTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto

03/02/2026

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

23/01/2026

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki

20/01/2026

“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai

05/12/2025

Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei

02/12/2025

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...

Lasīt tālāk
Video

Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām

27/11/2025

Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...

Lasīt tālāk
Video

Deputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem

26/11/2025

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....

Lasīt tālāk
Video

Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus

07/11/2025

1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam

07/11/2025

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk