Nodokļu politikā nauda stiprāka par solījumiem
Iecere aizstāt plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu ar citiem pasākumiem mudina domāt, ka nauda ņems virsroku pār solījumiem, jo IIN likmes samazināšana noplicinās budžetu par 68 miljoniem latu, bet jaunie priekšlikumi – tikai par 31 miljonu.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti ir sašutuši par valdības pārstāvju publiskajiem izteikumiem, proti, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz nākamgad likmi samazināt par diviem procentpunktiem – līdz 22%, un 2015. gadā vēl par diviem procentpunktiem – līdz 20%. Tad IIN likme Latvijā būtu vienāda ar IIN Igaunijā. Lietuvā IIN likme kopš 2009. gada ir tikai 15%. Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka, nemazinot IIN, kā to paredz pašreizējā likumdošana, tiks grauta uzticība Latvijas nodokļu politikai.
«Pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. Ja šis solījums netiks pildīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» uzsvēra M. Bičevskis.
«Ja valsts kaut ko sola, tas ir jāpilda,» strikti teica uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Viņš zināja stāstīt, ka ir vairāki ārvalstu investori, kuri plāno ienākt Latvijā, taču, vai viņu plāni veidot jaunas ražotnes nemainīsies, neesot zināms.
Vienotības ministru runās pieminētās nodokļu izmaiņas, piemēram, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu, uzņēmēji nekritizē. Vēl jo vairāk – lielākā daļa uzskata, ka šie pasākumi bija jāīsteno jau šogad. «Šie un citi priekšlikumi nabadzības risināšanai jau tika apspriesti pirms gada, taču Finanšu ministrija pēkšņi nāca klajā ar ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas radīja 40 miljonus latu zaudējumus valsts budžetā, un līdz ar to vairs nevarēja būt runas par citu nodokļu mazināšanu,,» atgādināja D. Pavļuts.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem IIN likmes samazināšana par diviem procentpunktiem nākamgad robu budžetā palielinātu par 68 miljoniem latu, savukārt minimālās algas palielināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu kopumā prasītu no budžeta aptuveni 31 miljonu latu. Iespējams, tāpēc, ka IIN likmes samazināšana valsts budžetam ir krietni neizdevīgāka nekā citi atbalsta pasākumi, Vienotības ministri sākuši domāt par atkāpšanos no solījumiem.
M. Bičevskis gan Neatkarīgajai izteica cerību, ka tā nav tiesa. Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd neviens no jauno priekšlikumu paudējiem nav uzlicis uz galda iespējamos attīstības scenārijus.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts pēc Neatkarīgās lūguma veica aprēķinu, kā darba ņēmējus ietekmētu dažādie attīstības scenāriji. Saskaņā ar veikto pētījumu IIN likmes samazināšana vien jūtami nepalielinātu ieņēmumus mazo algu saņēmējiem. Piemēram, viens strādājošais, kura bruto alga ir 200 latu, šo nodokļu izmaiņu rezultātā mēnesī saņemtu tikai par 2,66 latiem vairāk. Savukārt, palielinot arī neapliekamo minimumu līdz 84 latiem, tā pati persona saņemtu mēnesī par aptuveni 20 latiem vairāk.
***
Uzziņai
Iespējamo nodokļu izmaiņu ietekme uz mājsaimniecības* budžetu
I scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 3,46
Ls 500 + Ls 8,80
Ls 1000 + Ls 17,70
(Atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 80, IIN – 22%)
II scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 23,63
Ls 500 + Ls 6,72
Ls 1000 + Ls 6,72
(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 24%)
III scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 24,78
Ls 500 + Ls 12,76
Ls 1000 + Ls 21,66
(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 22%)
* 1 strādājošais, 1 apgādājamais, ieguvums mēnesī, salīdzinot ar 2013. gadu
Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts
Avots: nra.lv/ Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk