Nepilnības Streļčenoku neiegāž
Pārliecinošā vienprātībā Saeima atbalstījusi Jaroslavu Streļčenoku Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā. Konkurss uz šo vakanci ilga trīs mēnešus, un jaunais biroja vadītājs, pēc konkursa komisijas domām, bija labāks par 12 citiem kandidātiem.
Pēdējos trīs mēnešus KNAB vadītāja pienākumus izpildīja biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe, kurai no šodienas priekšnieka krēsls jāatbrīvo savam agrākajam padotajam J. Streļčenokam.
Pirms balsojuma Saeimā nebija iemesla domāt, ka KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks J. Streļčenoks varētu nesaņemt nepieciešamo 51 balsi. Koalīcija kandidātam jau iepriekš bija izteikusi simtprocentīgu uzticību un arī opozīcija pēc sarunām frakcijās publiski pauda atbalstu J. Streļčenokam. Deputātus nemulsināja fakts, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nācies labot KNAB darbinieka pieļautās kļūdas – atcelt pretlikumīgi sastādītu administratīvo protokolu. Deputāti arī neņēma vērā, ka J. Streļčenoks kā KNAB ētikas komisijas vadītājs nesaskatīja problēmas faktā, ka biroja darbinieces Zandas L. krāpniecībā apsūdzētais vīrs savulaik uz nopratināšanu Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijā ieradās, bravūrīgi biedējot ar savas sievas dienesta žetonu. Vērtēšanas komisija atzina, ka J. Streļčenoks iemantojis cieņu kolektīvā un izteica cerību, ka viņš ar kolēģiem spēs sadarboties veiksmīgāk nekā bijušais priekšnieks Normunds Vilnītis.
KNAB J. Streļčenoks strādā kopš 2003. gada, karjeru viņš uzsāka kā Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas speciālists. 2004. gada janvārī viņš pārcelts amatā par biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galveno speciālistu, no 2005. gada aprīļa bija šīs nodaļas vadītāja vietnieks. Paralēli darbam KNAB kopš 2005. gada maija J. Streļčenoks lasa lekcijas Valsts administrācijas skolā.
Jaunais KNAB vadītājs dzimis 1979. gada 6. novembrī un pēc tautības ir baltkrievs. Kā liecina J. Streļčenoka CV, viņa dzimtā valoda ir krievu, bet latviešu valodu KNAB priekšnieks pārvalda augstākajā līmenī. Vidēji labi viņš zina arī angļu valodu, franču valodā ir pamatzināšanas. J. Streļčenoks ar ziņojumiem par korupcijas tēmām ir uzstājies vietēja un starptautiska mēroga konferencēs, šogad maijā iznākusi arī viņa grāmata Valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi shēmās.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk