• Tweet

Aktualizējot ebreju kopienas kādreizējo īpašumu restitūcijas jeb agrākā mantiskā stāvokļa atjaunošanas jautājumu, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome paziņojusi, ka vēlas uzsākt sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par 270 īpašumu atgūšanu un ka šo īpašumu pārvaldīšanai tiek dibināts speciāls fonds.

Par fondu un atsevišķu īpašumu, piemēram, Kuldīgas sinagogas, likteni padome ir informējusi pagājušā gada sākumā izplatītajā apjomīgajā paziņojumā presei. Ebreju kopiena norāda, ka vēlas atgūt reliģiskos un sabiedriskos (bet ne privātos) īpašumus, kas pirms kara bijuši ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumā un tapuši vai iegādāti par ziedojumiem. Savā paziņojumā pirms gada padome akcentējusi, ka likumprojekta Par atbalstu Ebreju kopienai izskatīšanu Saeima 2006. gadā noraidīja, tāpēc, «saprotot situācijas bezizeju, Latvijas Ebreju kopiena deleģēja prasības tiesības uz īpašumu atgūšanu starptautiskajām ebreju organizācijām un ekspertiem, kuri ir specializējušies šāda veida problēmu risināšanā». Par kompensāciju pieprasīšanu paziņojumā teikts, ka Latvijas ebreju kopiena «šodien neko nepieprasa. Pieprasa starptautiskā sabiedrība.»

Restitūcijas jautājums ir aktuāls vairākās Eiropas Savienības valstīs, un ne visur tas atrisināts. Piemēram, Slovēnijā ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājums nav atrisināts. Polijā tika iesniegtas 5544 prasības par ebreju kopienas bijušajiem īpašumiem, no kurām risinājums ir rasts tikai apmēram 25 procentos gadījumu. Saskaņā ar Latvijas Ārlietu ministrijas informāciju 2010. gadā Polijā nebija pieņemti likumi un citi dokumenti par īpašumu restitūciju privātpersonām.

Arī Rumānijā, lai gan 21. gadsimta sākumā tika pieņemti vairāki restitūcijas likumi, ebreju kopiena ir atguvusi mazāk nekā 100 īpašumu no 1900 iesniegtajām prasībām. Šajā valstī ebreju īpašumu atgūšanu bremzē komplicētais un sarežģītais pieteikšanās process, prasības tiek izskatītas lēni un likumdošana pastāvīgi tiek precizēta.

Bulgārijā ne visi kopienu prasītie īpašumi ir atdoti, jo ir bijušas grūtības pierādīt īpašumtiesības nepilnīgās dokumentācijas dēļ. 2006. gadā Bulgārijas valdība izveidoja speciālu komisiju, kura atsevišķi izskata vairākas ebreju kopienas prasības. Šajā valstī var saņemt kompensācijas un alternatīvus īpašumus, ja nav iespējams atdot vēsturisko īpašumu.

Cerīgāk restitūcijas jautājums tiek risināts Lietuvā un Slovākijā.

Lietuvā 2011. gadā pieņemtais ebreju kopienas īpašumu kompensācijas likums paredz brīvprātīgu kompensāciju 30 procentu apmērā no savulaik atsavināto īpašumu kopējās vērtības, kas pavisam ir 53 miljoni ASV dolāru. Izmaksas veiks desmit gadu laikā, sākot no 2013. gada.

Slovākijā īpaši izveidota komisija novērtēja bezmantinieku īpašumus par kopējo summu 185 miljoni ASV dolāru. Ebreju kopiena piekrita kompensācijai 10 procentu apmērā no šīs summas. Trešdaļa no naudas ir pieejama uzreiz, no atlikušās summas kopiena saņems procentus desmit gadus, kamēr būs izmaksāta visa summa.

Savukārt Ungārijā ebreju kopienas īpašumu restitūcija pirms diviem gadiem tuvojās noslēgumam, arī Čehijā ebreju kopiena ir saņēmusi lielāko daļu pieprasīto īpašumu. Toties Igaunijā ebreju kopienai šis jautājums nav aktuāls, jo lielākā daļa pirmskara kopienas īpašumu tika nomāti.

***

UZZIŅAI

• 20. gadsimta 30. gadu beigās Latvijā darbojās 72 sinagogas un 136 lūgšanu nami.

• No 1918. līdz 1940. gadam Latvijā darbojās 18 valsts mēroga ebreju reliģiskās organizācijas un vēl lielāks skaits mazāka mēroga organizāciju.

• Dažāda veida ebreju organizāciju skaits Latvijā līdz 1940. gadam sasniedza daudzus desmitus. Tās pastāvēja gandrīz ikvienā vietā, kur dzīvoja ebreji (10 biedrības Rīgā, 14 biedrības Liepājā, pa deviņām biedrībām Daugavpilī un Jelgavā, pa četrām biedrībām Rēzeknē, Krāslavā, Jēkabpilī, Aizputē un Varakļānos).

Avots: nra.lv /Antra Gabre