• Tweet

Šodien, rīt un parīt nozaru ministri, kā arī koalīcijas partiju līderi centīsies izburties cauri nākamā gada budžeta cipariem. Šī būs pirmā reize, kad valdība mēģinās naudu dalīt nevis pēc politiskā blata vai patīk, nepatīk principa, bet ņemot vērā īpašu punktu sistēmu. Aizkulisēs gan izskan pārmetumi, ka labi iecerētā novitāte ir radījusi situāciju, kad naudas trūkumā slīgstošās problēmas vērtē nevis pēc to būtības, bet pēc burta.

Šodien Ministru kabinetā notiek valdības seminārs par valsts budžetu 2014. gadam. Tajā nozaru ministri beidzot tiks sīkāk iepazīstināti ar ministriju iesniegtajām vajadzībām un ar to izvērtēšanas sistēmu. Rīt politiķi par budžeta cipariem un prioritātēm izstrīdēsies Koalīcijas partiju sadarbības padomes ārkārtas sēdē, savukārt parīt plānota Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā ministriem būtu jāfinalizē savs viedoklis par naudas sadali nākamajam gadam.

Pēc burta, ne pēc būtības

Pērnā gada decembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdeva rezolūciju numur 7061, nosakot, ka turpmāk visām ministrijām un iestādēm vēlme pēc papildu naudas ir jāiekļauj īpaši sagatavotos priekšlikumos jeb «jaunajās politiskajās iniciatīvās». Pirms saņemtos priekšlikumus sāka analizēt Ministru kabinets, visas idejas tika nodotas izvērtēšanai Pārresoru koordinācijas centram (PKC), kas katru no pieprasījumiem vērtēja pēc īpašas punktu sistēmas.

Izmaiņas dažādās pabalstu sistēmās, jaunas bruņu tehnikas iegāde, ugunsdzēsēju depo būvniecība, bērnu noziedzības apkarošana, autoceļu remonts, invaliditātes pensijas – visas ministriju ieceres un vajadzības tika samestas vienā katlā un vērtētas nevis pēc būtības, bet pēc burta. Galvenais izvērtēšanas kritērijs bija ieceres atbilstība Latvijas Nacionālās attīstības plānam un Valsts aizsardzības koncepcijai. Būdami hierarhiski visaugstākie plānošanas dokumenti, tie abi definē, ka nākamajos gados Latvija vēlas panākt ekonomisko izrāvienu, tautsaimniecības izaugsmi, kā arī nosaka pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Līdz ar to jaunajā vērtēšanas sistēmā visaugstāko novērtējumu un lielāko punktu skaitu – sešus punktus – varēja saņemt tikai tā ministrijas iecere, kas atbilda kādam no stratēģiskajiem dokumentiem. Par daļēju atbilstību varēja saņemt trīs punktus, bet par neatbilstību – nulli. Tikmēr par atbilstību citiem plānošanas dokumentiem, piemēram, Ministru kabineta rīkojumam vai protokollēmumam, iecere varēja saņemt trīs punktus.

Izpelnās kritiku

PKC pārstāve Elīna Krūzkopa sarunā ar Neatkarīgā atzīst, ka izvērtēšanas darbs esot ildzis mēnesi un punktu sadalē piedalījušies desmit eksperti. Līdztekus PKC ministriju idejas analizējusi arī Finanšu ministrija (FM), kurai esot bijusi sava priekšlikumu izvērtēšanas metodoloģija. Noslēguma fāzē PKC un FM savus vērtējumus apvienoja, un uz valdības galda nonāca abu institūciju kopvērtējums.

Kopdarba rezultāts daudzus ir pārsteidzis, proti, visaugstāko punktu skaitu – 11,5 – ir ieguvusi Nacionālo bruņoto spēku iecere mehanizēt Kājnieku brigādi, jaunatnes valstiskā audzināšana, kā arī Zemessardzes spēju stiprināšana. No nemilitārām vajadzībām līderu trijnieku atšķaida vienīgi iecere pilnveidot bērnu kopšanas pabalstu sistēmu.

Tādējādi valsts postulē, ka nākamgad prioritāri atbalstāmas būs nevis skolotāju algas, nabadzības mazināšana vai nodokļu sistēmas sakārtošana, bet gan militārās jomas problēmas.

Šāda lietu kārtība jau ir radījusi dažādus vērtējumus. Vieni jauno sistēmu sauc par grāmatvedisku pieeju, kas spilgti apliecinot Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim jau sen pārmesto domāšanas veidu. Citi norāda, ka jaunā sistēma, lai arī nepilnīga, tomēr liecinot par labām pārmaiņām. Nacionālās apvienības līderis, Saeimas Budžeta komisijas deputāts Imants Parādnieks sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Jā, iespējams, kādam šī punktu sistēma var šķist birokrātiska, taču tas tomēr ir labāk nekā dalīt naudu pēc principa patīknepatīk.»

Arī bijušais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš pauž izbrīnu, ka prioritāšu augšgalā nonākuši ar aizsardzību saistīti jautājumi, jo tas neatspoguļo reālās problēmas valstī. M. Krieviņš ir atzinis, ka valsts politiskā vadība jau ilgstoši runā par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un ekonomikas veicināšanu, taču ar darbiem apliecina pretējo. «Es apzinos, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāuzņemas saistības, ko esam solījusī. Tomēr domāju, ka partneri citās valstīs apzinās, kāda ir reālā situācija Latvijā, un neko neteiktu, ja aizsardzībai tiktu novirzīts mazāk naudas,» pauda

M. Krieviņš.

Sola labot formālo pieeju

Arī pats Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīst, ka jaunā metodika būs jāpilnveido. Viņš skaidro, ka, izvērtējot ministriju iesniegtās prioritātes nākamā gada budžetam, ir radusies formāla problēma, proti, atbilstība diviem dokumentiem ir novērtēta augstāk nekā pārējo nozaru koncepcijas. «Tas būs jākoriģē,» uzsver premjers, neprecizējot gan, vai šī atziņa attieksies uz turpmākajiem gadiem vai tomēr jau šonedēļ varētu notikt pārbīde 2014. gada prioritātēs.

Avots: nra.lv