Nacionāļi turpina kurināt leģionāru tēmu
Kaut arī šogad 16. marta piemiņas pasākumi notikuši bez ierastajiem ekscesiem, nacionālā flanga politiķi negrasās apslāpēt kaislības, kas virmo ap leģionāru jautājumu, un rosina ieviest ikmēneša pabalstu un īpašu krūšu nozīmīti tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās cīņās pret Padomju Savienību.
Nacionālā apvienība ir izstrādājusi un tuvākajā laikā grasās iesniegt izskatīšanai koalīcijā jaunu likumprojektu par Latvijas brīvības cīnītāja statusa noteikšanu, paredzot juridiska statusa, ikmēneša pabalsta, kā arī īpašas krūšu nozīmes piešķiršanu tiem karavīriem, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienību. Nacionālā spārna politiķi akcentē: tādējādi tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums, kas ļautu sirmā vecumā un nelielā skaitā palikušajiem leģionāriem sajust valsts oficiālu atzinību, saņemot gan materiālo, gan arī morālo gandarījumu par padomju okupācijas laikā piedzīvoto.
Likumprojekta gatavotāji vēlas definēt, ka par Otrā pasaules kara Latvijas brīvības cīnītājiem atzīstami visi tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latviešu leģiona un citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem ar mērķi novērst atkārtotu Latvijas okupāciju.
Tikmēr eksperti asi nosoda nacionāļu iniciatīvu, norādot, ka radikālās politikas piekritēji ar savām aktivitātēm kārtējo reizi bezmērķīgi sarīdīs sabiedrību. Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo akcentēja: «Šāda rīcība, līdzīgi kā vācot parakstus par mācību procesu tikai latviešu valodā, ir destruktīva. Iecere piešķirt leģionāriem īpašu statusu vēl vairāk politizēs šo tā jau jutīgo jautājumu. Turklāt šis ierosinājums vismazākajā mērā orientēts uz reālas palīdzības sniegšanu leģionāriem, bet gan palīdz nacionāļiem profilēties un pelnīt politiskos bonusus. Šāda sabiedrības rīdīšana ir vājas vaukšķēšanas līmenī, jo nenes sev līdzi nekādas reālas sekas. Nacionāļi sakacinās situāciju, labi zinot, ka viņu ideja negūs valdības atbalstu,» pārliecināts eksperts. Pēc viņa domām, Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ierosinājums ļauj vilkt paralēles ar Saskaņas centra destruktīvajām darbībām divvalodības referenduma kontekstā. «Šāda uzvedība ir raksturīga visām radikālajām politiskajām organizācijām – tukši runāt, nemaz necerot uz reāliem panākumiem,» pauda F. Rajevskis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk