Maksājuma kartes Baltijas valstīs norēķiniem visbiežāk izmanto Igaunijā, bet skaidras naudas izņemšanai – Lietuvā un Latvijā
Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju paradumus maksājumu kartes izmantošanā, Igaunijas iedzīvotāji biežāk izvēlas norēķināties ar karti par pakalpojumiem un precēm, ievērojami apsteidzot savus kaimiņus Latvijā un Lietuvā, kuri maksājumu kartes biežāk izmanto skaidras naudas izņemšanai no bankomāta, liecina SEB bankas dati Baltijā.
SEB bankas apkopotie dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos Igaunijā gandrīz pusi (47.5 procenti) no maksājumu kartes apgrozījuma veido maksājumi tirdzniecības vietās, kamēr Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – attiecīgi 30.4 procenti un 26.8 procenti. Tas nozīmē, ka Latvijā no SEB bankas izsniegto maksājumu karšu kopīgā apgrozījuma tikai trešo daļu veidoja maksājumi par precēm un pakalpojumiem, bet lielāko daļu – 70 procentu apjomā veidoja bankomātos vai tirdzniecības vietās izņemtās skaidrās naudas apjoms.
Atšķirības Baltijas valstu iedzīvotāju paradumos varētu būt skaidrojamas ar tādiem objektīviem iemesliem kā iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums katrā no valstīm un tirdzniecības vietās pieejamais POS terminālu skaits.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Kā zināms, maksājumi ar kartēm, izmantojot POS terminālus, ir populārāki blīvāk apdzīvotās vietās. Salīdzinot ar Latviju un Igauniju, iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums Lietuvā ir vienmērīgāks kā rezultātā mazo pilsētu iedzīvotāji veido būtisku iedzīvotāju daļu, kuriem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem daudz biežāk jāizņem skaidra nauda, lai varētu iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus mazajos lauku veikaliņos vai tirgus vietās.”
Arī pēc POS terminālu skaita, kas ļauj iedzīvotājiem norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem tirdzniecības vietās, Igaunija krietni apsteidz Latviju un Lietuvu. Pēc Baltijas valstu centrālo banku datiem, POS terminālu skaits uz tūkstošs iedzīvotājiem Igaunijā veido 21, Lietuvā – 14, bet Latvijā – 12.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, iedzīvotājiem pastāv mazāk iespēju norēķināties ar karti, tomēr Latvijas maksājuma karšu izmantošanas un skaidras naudas izņemšanas rādītājs ir augstāks. To visticamāk nosaka pilsētu faktors, proti, iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs, ar tendenci koncentrēties atsevišķās lielākajās pilsētās.”
Kā liecina Baltijas valstu finanšu sektora uzrauga dati, bankomātu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs, bet dienvidu kaimiņos atpaliek – Lietuvā šis rādītājs ir 0.44, Latvijā – 0.6, Igaunijā – 0.7. Ar vienu maksājumu karti šī gada 6 mēnešos Igaunijā veiktais transakciju skaits sasniedza 59 reizes, Latvijā – 24, bet Lietuvā – 16.
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk