• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
07/02/2013, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Lai noskaidrotu, cik bieži Latvijā biznesā iesaistās sievietes, dibinot savus uzņēmumus un ieņemot amatus uzņēmumu valdēs un padomēs, Lursoft veicis pētījumu, apkopojot datus par sieviešu īpatsvaru biznesā, daiļā dzimuma vadīto uzņēmumu finanšu rezultātiem un populārākajām nozarēm, kurās visbiežāk sievietes izvēlas darboties.

Lursoft apkopotie rezultāti liecina, ka visbiežāk biznesā iesaistās sievietes no Rīgas un Pierīgas vecumā no 30 – 49 gadiem, un daiļā dzimuma dibinātie uzņēmumi lielākoties darbojas mazumtirdzniecības jomā.

Trešā daļā no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm

Lursoft pētījums liecina, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21% pieder sievietēm, savukārt 33,43% no visiem uzņēmumiem amatu valdē vai padomē darbojas daiļā dzimuma pārstāve.

Sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā viennozīmīgi veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kas sākotnēji neprasa būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā. Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām mazkapitāla SIA pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, savukārt 38,53% SIA ar samazinātu pamatkapitālu sievietes ieņem amatus valdē.

Biznesā aktīvākās – sievietes vecumā no 30 – 49 gadiem

Lursoft pētījumā apkopotais vecuma struktūras grafiks lieliski ataino, kurā vecumā daiļā dzimuma pārstāvēm visbiežāk rodas interese par sava uzņēmuma dibināšanu – aptuveni līdz 25 gadu vecumam jaunieši lielākoties izvēlas studijas augstākajās mācību iestādēs, lai uzkrātu zināšanas, bet pēc tam, kad teorija apgūta, savas prasmes cenšas pielietot praksē. Lursoft pētījuma datos redzams, ka visbiežāk starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm sastopamas daiļā dzimuma pārstāves vecumā no 30 – 49 gadiem, kas sastāda teju pusi no visām sievietēm, kuras iesaistījušās uzņēmējdarbībā. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 – 69 gadiem.

Kā redzams attēlā, kurš ataino sieviešu – uzņēmumu dalībnieču sadalījumu pa vecuma grupām, vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%).

Sievietēm piederošajiem uzņēmumiem finanšu rādītāji sliktāki nekā vidēji valstī

Analizējot finanšu rādītājus uzņēmumiem, kuru dalībnieces vai amatpersonas ir sievietes, redzams, ka 2011.gadā vidējais apgrozījums uz vienu firmu, kuras īpašniece ir sieviešu kārtas pārstāve, bijis par 27,34% zemāks nekā valstī vidēji, savukārt to uzņēmumu, kuru valdē vai padomē ir daiļā dzimuma pārstāve, vidējais apgrozījums bijis 21 954 lati, kas ir par 24,40% mazāks nekā vidējais rādītājs Latvijā.

Apkopojot datus par vidējo peļņu vai zaudējumiem 2011.gadā, redzams, ka tie uzņēmumi, kuru dalībnieču vai amatpersonu vidū ir sievietes, strādājuši ar lielākiem vidējiem zaudējumiem uz vienu uzņēmumu nekā uzņēmējsabiedrības vidēji valstī. Ja 2011.gadā valstī vidējie zaudējumi, ar kuriem finanšu gadu noslēguši uzņēmumi, bijuši 44 lati, tad sievietēm piederošie uzņēmumi strādājuši vidēji ar 5 latiem lielākiem zaudējumiem, bet tās uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonas ir sievietes, ar 47 latu lieliem zaudējumiem, kas ir par 3 latiem vairāk nekā valstī vidēji.

Biznesa sievietes visbiežāk izvēlas darboties mazumtirdzniecības jomā

Lai gūtu priekšstatu, kuras ir populārākās uzņēmējdarbības jomas, kurās sievietes visbiežāk izvēlas darboties, pētījuma ietvaros Lursoft apkopojis datus par TOP 10 populārākajām nozarēm sieviešu – uzņēmumu dalībnieču un amatpersonu vidū.

Kā sieviešu dalībnieču, tā amatpersonu vidū vispopulārākā darbības sfēra ir uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšana un konsultēšana nodokļu jautājumos, apliecina Lursoft pētījuma rezultāti. Latvijā kopskaitā reģistrēti 2 373 šīs jomas uzņēmumi, kuri pieder sievietēm, un 2 372 uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonu vidū ir daiļā dzimuma pārstāves.

Izplatīta darbības sfēra, kurā ikdienā var sastapt sievietes, ir mazumtirdzniecība. Tā, piemēram, TOPa 2.vietā gan starp dalībniecēm, gan amatpersonām ierindojusies mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, savukārt 6.vietā – apģērbu mazumtirdzniecība, 7.vietā – tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, 9.vietā – lietotu preču mazumtirdzniecība, bet starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm 10.populārākā darbības joma ir pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Šajā nozarē kopumā darbojas 745 uzņēmumi, kuru īpašnieces ir sievietes.

Retāk Latvijas sievietes izvēlas darboties tehniskās sfēras pārstāvošajos uzņēmumos, ko apliecina arī fakts, ka starp TOP 10 populārākajām nozarēm tikai viena ir saistīta ar tehnisko jomu – gan starp dalībniecēm, gan starp amatpersonām 8.vietā ierindojušies kravu pārvadājumi pa autoceļiem.

Starp TOP 10 populārākajām uzņēmējdarbības sfērām iekļuvuši arī restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 682 uzņēmumi starp sievietēm – dalībniecēm un 1 637 starp sievietēm – amatpersonām), frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 657 uzņēmumi starp dalībniecēm, 1 634 starp amatpersonām), kā arī jomas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

TOP 10 populārākās uzņēmējdarbības sfēras starp sievietēm

Uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir sievietes Vieta Uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir sievietes
Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 373) 1. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 372)
Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (1 705) 2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (1 705)
Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 682) 3. Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 637)
Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 657) 4. Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 634)
Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 176) 5. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 221)
Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 130) 6. Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 125)
Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 073) 7. Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 066)
Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 027) 8. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 001)
Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (931) 9. Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (926)
Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (745) 10. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (827)

Biznesā retāk iesaistās sievietes Latgalē

Ņemot vērā, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē ir visvairāk reģistrēto uzņēmumu, likumsakarīgi, ka arī visvairāk uzņēmējsabiedrību, kuru dalībnieces un amatpersonas ir sievietes, izvietotas tieši Rīgā un Pierīgā.

Lursoft pētījuma ietvaros apkopotā informācija liecina, ka galvaspilsētā patlaban darbojas 29 687 uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir daiļā dzimuma pārstāves un tikai nedaudz mazāk ir tādu uzņēmējsabiedrību (29 584), kuru īpašnieces ir sievietes. Būtisks skaits sieviešu savu uzņēmumu reģistrējušas vai vada arī Pierīgā. Rīgas apkārtnē darbojas 17,38% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros amatu ieņem sieviete, tikpat lielu īpatsvaru no kopējā uzņēmumu skaita saglabā arī tās uzņēmējsabiedrības, kuru dalībnieku sarakstā ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve.

Analizējot datus sadalījumā pa Latvijas vēsturiskajiem novadiem, redzams, ka visvairāk uzņēmumu sievietes dibinājušas Vidzemē – kopskaitā 5 597, otrajā vietā atstājot Kurzemi, kurā sievietēm pieder 4 829 uzņēmumi. Mazāk aktīvas sievietes –uzņēmējas ir Latgalē, kur darbojas 3 027 daiļajam dzimumam piederoši uzņēmumi.

Līdzīga situācija kā ar sievietēm – uzņēmumu īpašniecēm saglabājas arī, analizējot datus par sievietēm – amatpersonām sadalījumā pa Latvijas novadiem. Arī šeit, neskaitot Rīgu un Pierīgu, vislielākais sieviešu vadīto uzņēmumu skaits reģistrēts Vidzemē (9,81%), aiz sevis atstājot Kurzemi ar 4 877 uzņēmējsabiedrībām, kurās vadības grožus savās rokās tur sieviete. Vismazāk uzņēmumu, kuru vadības priekšgalā būtu sieviete, ir Latgalē – 3 078.

Vidēji 37,40% no visiem lielāko Latvijas pilsētu uzņēmumiem pieder sievietēm

Analizējot sieviešu – uzņēmēju īpatsvaru Latvijas lielākajās pilsētās, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumu, kuri pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, un firmas, kurās sieviete ieņem amatus valdēs un padomēs, ir Ventspilī. Kurzemes piejūras pilsētā no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 41,13% pieder sievietēm, savukārt 41,59% sievietes ir amatpersonas. Jānorāda, ka no visiem sievietēm piederošajiem uzņēmumiem Ventspilī 6,81% ir mazkapitāla SIA, kas ir zemākais rādītājs starp Latvijas lielākajām pilsētām.

Otrs augstākais sieviešu – uzņēmumu dalībnieču īpatsvars ir Daugavpilī, kur no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 39,89% pieder daiļā dzimuma pārstāvēm.

Lursoft pētījuma dati arī liecina, ka vismazākais sieviešu īpatsvars starp uzņēmumu dalībniekiem un amatpersonām ir galvaspilsētā, kur no visiem uzņēmumiem 31,61% gadījumu sievietes ir īpašnieces, bet 31,72% – amatpersonas. Jāpiebilst, ka tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā pārējās Latvijas lielākajās pilsētās, kur vidēji 38,00% no visiem uzņēmumiem īpašnieces un amatpersonas ir sievietes. Tomēr, neskatoties, ka galvaspilsētā ir vismazākais sievietēm piederošo uzņēmumu īpatsvars, Rīgā biežāk nekā citās pilsētās sievietes izvēlējušās reģistrēt tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Lursoft apkopotie dati liecina, ka no visiem galvaspilsētā sievietēm piederošajiem uzņēmumiem 17,28% ir mazkapitāla SIA. Otrs augstākais sievietēm piederošo mazkapitāla SIA īpatsvars reģistrēts Jūrmalā (14,42%).

341 skatījumi




Video

Zemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju

20/02/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija

19/02/2026

[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada

18/02/2026

2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana

16/02/2026

Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme

10/02/2026

Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...

Lasīt tālāk
Video

Slēgta vietne “dinnerinthesky.lv”

09/02/2026

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%

04/02/2026

[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā

03/02/2026

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts

02/02/2026

61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari

29/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...

Lasīt tālāk