• Tweet

Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) epidemiologi informē, ka šogad no janvāra līdz oktobrim kopumā reģistrēti 34 legionelozes gadījumi, no kuriem 25 ir no Rīgas (no dažādām nesaistītām vietām abos Daugavas krastos), un iespējams, inficējušies savās dzīves vietās, vēl 5 gadījumos epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Tikai 4 saslimušie inficējušies, uzturoties ārzemēs.

Sakarā ar šīs infekcijas izplatīšanās specifiku un nopietnu risku iedzīvotāju veselībai LIC epidemiologi, veic plašu pasākumu apjomu katrā legionelozes gadījumā. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tiek veikta saslimušo aptauja, apsekotas slimnieku dzīves vietas un, ja ir indikācijas, tad arī – darba vietas un citi objekti, kur varēja notikt inficēšanās. Infekcijas avota noskaidrošanai tiek ņemti ūdens paraugi laboratoriskajai izmeklēšanai gan tieši pie patērētājiem, piem., slimnieku dzīves vietās, gan arī vienlaikus kopējos siltummezglos. Desmit mēnešu laikā kopumā 336 paraugi laboratoriskai pārbaudei uz legionellu klātbūtni savākti 71 objektā, t.sk. 35 dzīvokļos, 25 siltummezglos, iestādēs, gaisa kondicionētājos, baseinos un citos objektos

Visbiežāk (32% gadījumos) legionellas konstatētas karstajā ūdenī, it īpaši (48% gadījumos) daudzdzīvokļu māju siltummezglos. Salīdzinājumā, aukstā ūdens paraugos legionellas konstatētas daudz retāk – 8% gadījumos. Tas pierāda, ka tieši karstā ūdens temperatūras neatbilstība, kā arī tā pārvadi, varētu būt galvenais legionellu savairošanās riska faktors Latvijā.

Šogad legionelozes izraisītāja klātbūtne tika apstiprināta 12 saslimušo dzīves vietās, t.sk. 10 gadījumos kopējās karstā ūdens apgādes sistēmās Rīgas dzīvojamās mājās.

LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle uzskata, ka cīņā ar šo infekciju ir svarīgs pašvaldības saimniecisko institūciju atbalsts, kas, zinot šīs infekcijas izplatības specifiku, spēj garantēt cilvēku veselības drošību.

Profesore norāda, ka arī zināšanu palielināšana par šo infekciju un profilakses pasākumi ir viens no drošības avotiem kā mazināt sabiedrības saslimšanas risku. Baiba Rozentāle :„Legioneloze jeb leģionāru slimība ir infekcija, kas skar plaušas (pneimonija), kuru izraisa Legionella ģints baktērijas. Cilvēki ar šo slimību inficējas, ieelpojot baktērijas saturošu ūdens aerosolu. Pie iekārtām, kas to veido, pieder dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, saunas, turku pirtis, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, elpošanas sistēmas terapijas iekārtas, dekoratīvās strūklakas, un tamlīdzīgi. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā”.

Profesore skaidro: „Legionelozei ir divas klīniskās formas – smagākā – pneimonija un vieglāka, ko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes. Legionelozes inkubācijas periods ir 2-10 dienas (visbiežāk – 7). Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39–40,50C, novēro vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus, pneimoniju, sirds un nieru darbības traucējumus, caureju. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39%. Pontiaka drudzis ir slimības vieglākā forma bez pneimonijas, ar inkubācijas periodu 5 stundas – 3 dienas. Simptomi neārstējot izzūd pēc 2-5 dienām”.

Dabā legionellas sastopamas pavisam nelielā daudzumā ezeros un upēs visur pasaulē, vairojas un dzīvo asociācijās ar aļģēm, amēbām, vienšūņiem, un nevar izraisīt cilvēku inficēšanos. Kur šis dabiskais līdzsvars nepastāv – cilvēku veidotās ūdens apgādes sistēmās, legionellas var masveidīgi savairoties temperatūras robežās +200C līdz +450C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē.

LIC epidemiologi aicina iedzīvotājus ievērot pasākumus, lai izvairītos no inficēšanās ar legionellām.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī 200C-450C – karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, vietas, kas nav aizsniedzamas un ko nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +500C, korozijas klātbūtne u.c. faktori.

Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +200C, bet karstā – virs +500C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim).

Ja nav iespējams uzturēt šādu režīmu, lieto dezinfekcijas līdzekļus (parasti hloru saturošus). Dezinfekciju obligāti jānodrošina dzesēšanas torņos un baseinos / virpuļvannās. Ir svarīgi nepieļaut organiskā piesārņojuma iekļūšanu ūdens sistēmā; pēc izbūves un pirms/pēc labošanas ūdens sistēmas obligāti nepieciešams tīrīt, skalot un dezinficēt.

Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ar augstu temperatūru, ieliekot verdošā ūdenī.

Aukstā ūdens tvertnes un kaloriferus jāiztīra katru gadu, kaloriferus arī regulāri jāskalo. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.

Latvijā pirmie divi slimības gadījumi tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem – letāls. 2002. gadā tika reģistrēti 3 leģionelozes gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006. gada oktobrī tika reģistrēts 1 gadījums, nākamajos gados attiecīgi 2 (2007.g.), 5 (2008.g.), 3 (2009.g.) un 6 (2010.g.).

Avots: nra.lv