• Tweet

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parakstījis valdības pieņemto lēmumu par Denisa Čalovska izdošanu, un tas nosūtīts izpildei Ģenerālprokuratūrai. Premjera komandas rīcība nonākusi sabiedrības viedokļu krustugunīs.

Dominējošais viedoklis līdzjutēju vidū – Latvijas valsts ir nodevusi savu pilsoni. Interneta vidē gan netrūkst arī izdošanas aizstāvju. Viņi Čalovskim izdomā arvien jaunus epitetus – komentāros viņš no Imantas hakera jau pārtapis urlēnā un okupantā. Tomēr vairākums uzskata, ka Latvijai bija jāaizstāv savs pilsonis, un tas netika izdarīts. Šādam viedoklim pievienojas arī bijušais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs: «Es personīgi uzskatu, ka Rinkēvičam ir taisnība. Mums ir saistības ar ASV līguma formā, bet vienkārši bez diskusijām atdot savas valsts pilsoni, tas ir principiāli nepareizi. Un lielākā daļa cilvēku, ar ko esmu runājis, ir pret.» Arī pēdējā laikā bieži dzirdamo nacionālo noti šai stāstā ekspremjers vērtē kritiski: «Ja gribam saliedēt sabiedrību, tad arī pret dažādu tautību hakeriem ir jāizturas vienādi.»

Pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ne vien balsoja pret izdošanu, bet nule arī izteicies, ka nepieciešams sākt diskusijas par Latvijas un ASV izdošanas līguma pārskatīšanu. Tajā trūkst garantiju cilvēktiesību ievērošanai. Šo aspektu min daudzi valdības lēmuma kritiķi. Piemēram, kā radiointervijā atzina starptautisko tiesību eksperts Artūrs Kučs, arī viņam radies iespaids, ka Čalovska izdošana vērtēta tikai no Latvijas – ASV līguma aspekta, pirms izdošanas nepārliecinoties, vai ir novērsti visi cilvēktiesību draudi pēc izdošanas.

Tikmēr politologa Ivara Ījaba jaunākais sacerējums liek domāt, ka viņš drīzāk atbalsta Čalovska transportēšanu viņpus okeānam, jo netic mūsu tiesībsargājošo iestāžu prasmēm kibernoziegumu izmeklēšanā. Tomēr pat viņš Latvijas valdību par pieņemto lēmumu neslavē: «Rezumējot: ja man, nedod, Dievs, kādreiz dzīvē iznāktu nonākt līdzīgā ķezā kā Čalovskim (maz kas var gadīties), tad visļaunākais, kas varētu notikt, – Latvijas politiķi mani mēģinātu no šās ķezas glābt – savā stilā un ar savām metodēm. Salīdzinājumā ar tādiem draugiem tiešām neviens ienaidnieks nav bīstams – pat ASV Tieslietu departaments ne.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne