Latvijā antibiotiku patēriņš ārpus slimnīcām ir zemākais Eiropas Savienībā un līdz ar to baktēriju rezistences rādītāji pozitīvi atšķiras uz lielāko daļu Eiropas valstu fona.

Veselības ministrija norāda uz pozitīvu tendenci, ka situācija ar plaši zināmo meticilīna rezistento infekciju Staphylococcus aureus jeb tā saukto zeltīto stafilokoku salīdzinājumā ar 2005. gadu ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties stingrajiem piesardzības pasākumiem.

Tomēr, kā izpētīja Neatkarīgā, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem situācija Latvijā tomēr viena gada ietvaros ir pasliktinājusies, proti, ja 2009. gadā 5–10% šīs infekcijas gadījumos baktērija bija rezistenta pret antibiotikām, pērn tie ir 10–25%.

Antibiotiku dienā ECDC izplatījis jaunākos datus par antibiotiku lietošanu un baktēriju rezistenci jeb noturību pret antibiotikām. Atsevišķās ES dalībvalstīs 15 līdz pat 50% infekciju ir noturīgas pret jaunākās paaudzes antibiotikām, kā rezultātā slimības kļūst sarežģītāk ārstējamas. Saskaņā ar šiem datiem Eiropā pieaug rezistence pret antibiotikām, kuras lietojamas kā pēdējais līdzeklis un ir uzskatāmas par jaunākās paaudzes antibiotikām. Piemēram, visā ES pieaug to patogēno organismu rezistence, kuri bieži izraisa pneimoniju un urīnceļu infekcijas slimnīcās.

ECDC pētījums liecina, ka situācija pasliktinājusies ar tādu baktēriju kā K. pneumonia, kas ir rezistenta pret trešās paaudzes antibiotikām. Šāds mikroorganisms ir sastopams arī Latvijā un 25–50% gadījumu ir rezistents pret antibiotikām. Visvairāk šīs baktērijas, kuras nejutīgas pret antibiotikām, sastopamas slimnīcās, kur ir baktērijām labvēlīgāka vide. Eiropas Komisija ziņo, ka antibakteriālo līdzekļu rezistence ir augoša veselības problēma ES: gadā no infekcijām, kuras izraisa pret zālēm rezistentās baktērijas, mirst aptuveni 25 000 pacientu, bet veselības izmaksas, kas saistītās ar infekciju nepakļaušanos antibiotikām, palielinājušās par vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro.

Eiropas Komisijas rīcības plānā pret antibakteriālo līdzekļu rezistenci paredzēti 12 konkrētu pasākumu, kas īstenojami ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Viena no ES cerībām saistīta ar jaunās paaudzes antibiotiku izstrādi. Tomēr antibiotiku rezistenci pastiprina arī ikdienas šo zāļu patēriņš, īpaši, ja antibiotikas netiek lietotas pareizi. Veselības aprūpes speciālisti uzsver, ka antibiotikas drīkst lietot tikai atbilstoši ārstu norādījumiem un tās nebūtu jālieto vienkāršu elpceļu saslimšanas gadījumos, piemēram, pret saaukstēšanos, klepu. Saskaņā ar ECDC datiem Latvijā antibiotiku patēriņš ir viszemākais ES (visaugstākais Grieķijā), visbiežāk lietotās antibiotikas ir penicilīns – senākās antibiotikas.

***

Atceries!

Antibiotikas ir efektīvas tikai pret bakteriālām infekcijām, tās nepalīdzēs izārstēt infekcijas, ko izraisa vīrusi, piemēram, saaukstēšanos vai gripu.

Antibiotikas nenovērš vīrusu izplatīšanos uz citiem cilvēkiem.

Nepareiza antibiotiku lietošana rada baktēriju rezistenci pret ārstēšanu ar antibiotikām – ja nākotnē būs vajadzīgas antibiotikas, tās var nebūt iedarbīgas.

Pirms sākat lietot antibiotikas, vienmēr lūdziet padomu ārstam.

Avots: nra.lv