• Tweet

Lai arī likums paredz, ka darba devējam ik gadu jāveic darba vides riska novērtēšana, vairums šo nosacījumu izdara formāli, ķeksīša pēc, norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne.

«Par darba aizsardzības jautājumiem un to nozīmi uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanā un darbinieku veselības saglabāšanā parasti aizdomājas novēloti – tad, kad noticis nelaimes gadījums vai darbiniekam konstatē arodslimību, bet šīs likstas jau saistāmas ar vērienīgiem izdevumiem gan darba devējam, gan nodarbinātajam un valstij kopumā,» uzsver L. Matisāne, piebilstot, ka izdevumi mērāmi vairākos miljonos latu.

«Darba vides riska novērtēšana ir preventīvs pasākums, lai jau laikus konstatētu un novērstu iespējamās nebūšanas. Tāpēc skumji, ka darba devēji šo aspektu uztver tik bezatbildīgi.»

Likstu skaits nerūk

Pēdējā laikā Latvijā darba vietās tiek konstatēti vairāk nekā 1000 nelaimes gadījumu gadā, turklāt šim skaitlim ir tendence pieaugt – pērn reģistrēti 1352 nelaimes gadījumi, bet 2010. gadā 1232 negadījumi. L. Matisāne pieļauj, ka reālo nelaimes gadījumu skaits ir vēl lielāks, jo bailēs pazaudēt darbu darbinieks noklusē kādu negadījumu, norādot, ka tas noticis ārpus darba telpām, līdz ar to ārstēšanās izdevumus sedz pats, kā arī paši darba devēji nereti cenšas noklusēt negadījumu un par to neziņo VDI. Pieaug arī to nelaimes gadījumu skaits, kas beidzas letāli – 2011. gadā 33 darbinieki pēc gūtajām traumām gājuši bojā, 2010. gadā – 25, savukārt šā gada četros mēnešos konstatēts 21 šāds gadījums. VDI uzskata, ka vairāk nekā pusi negadījumu varēja novērst, ja darbinieki būtu pienācīgi sagatavoti darbam un informēti par drošības noteikumiem. «Un šeit nav nepieciešamas lielas investīcijas, kas bieži kalpo kā darba devēju atrunas, kāpēc darba aizsardzība uzņēmumā atstāta novārtā,» akcentē

L. Matisāne.

Arī arodslimnieku pulks kļūst arvien lielāks – pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits 2011. gadā bija 1155, 2010. gadā – gandrīz 3000. Vairums slimību izraisījusi fiziska pārslodze. «Veicot obligātās veselības pārbaudes, slimību var laikus pamanīt, taču arī šajā ziņā mēs neesam ļoti aktīvi. Uz tām savus darbiniekus nosūta katrs otrais darba devējs.»

Atbildīgo maz

VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja darba devējus iedala trīs lielās grupās.

«Es viņus sagrupēju tādās kā zonās – baltajā, pelēkajā, melnajā. Jāteic, ka to apzinīgo darba devēju, kas atrodas baltajā sektorā, ir maz – aptuveni 100. Viņi ne tikai ievēro visas likumā noteiktās prasības, bet īsteno paši savas inovācijas, kā darba vidi padarīt strādājošajiem komfortablāku, drošāku. Iespējams, šādu uzņēmumu ir vairāk, taču Valsts darba inspekcijas redzeslokā viņi nonāk reti, vien gadījumos, kad īpaši meklējam labās prakses piemērus. Taču lielākais vairums darba devēju atrodas pelēkajā zonā – zina, kas ir darba aizsardzība, saprot, ka jāizpilda likumā noteiktās prasības, taču neīsteno šos nosacījumus pēc būtības, bet piespiedu kārtā, formāli veic darba vides riska izvērtējumu, lūdz parakstīt darbiniekiem drošības instrukcijas, lai gan tās neviens pat neizlasa. Savukārt melnajā sektorā atrodas darba devēji, kam termins darba aizsardzība neko neizsaka. Arī tādi uzņēmumi mums Latvijā ir – 10 gadus pēc Darba aizsardzības likuma stāšanās spēkā.»

Neuzmanība un pārgalvība

Taču nevar mest akmeni tikai darba devēju lauciņā, par darba aizsardzības jautājumiem jādomā abām pu-sēm – arī nodarbinātajiem. «Visbiežāk nelaimes gadījumus darbā izraisa darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neuzmanība, pārgalvība. Darbinieki bieži vien nelieto individuālos aizsardzības līdzekļus, kā rezultātā var gan traumēt sevi, gan sasirgt ar kādu no arodslimībām.»

Uzsākot darba gaitas, darbinieks darba devējam dod savas profesionālās prasmes un zināšanas un kā bezmaksas pielikumu nepievieno savu veselību un dzīvību. «Tāpēc strādājošais ir tiesīgs prasīt, lai pret šīm vērtībām izturas ar lielu atbildību, nodrošinot normālus darba apstākļus. Protams, šā brīža ekonomiskā situācija, bezdarbs liek strādāt jebkādos apstākļos, lai tik varētu nopelnīt iztikai, un to darba devēji arī izmanto,» atzīst L. Matisāne. Tāpēc ar sūdzībām par neatbilstošiem darba apstākļiem, darba aizsardzības pārkāpumiem inspekcijā vēršas reti – no visiem gadījumiem šāda veida sūdzības veido 3–5%. Lai pārliecinātos par darba aizsardzības prasību ievērošanu, VDI ik gadu apmeklē arī uzņēmumus klātienē. Tiesa gan, viesoties sanāk vien aptuveni 8% uzņēmumu gadā. Ja tiek atklāts kāds pārkāpums, darba devējam var izteikt aizradījumu ar uzdevumu atklāto nepilnību novērst, var uz laiku apstādināt kādas iekārtas darbību vai arī darba devējam piemērot naudas sodu.

***

UZZIŅAI

• Eiropas Savienībā (ES) joprojām ik gadu nelaimes gadījumos darba vietās iet bojā vairāk nekā piecarpus tūkstoši cilvēku. Vēl vairāki tūkstoši mirst no arodslimībām, informē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra.

• «Tomēr šie nāves gadījumi ir tikai daļa no problēmas – miljoniem citu darbinieku Eiropā ir spiesti samierināties ar darba vietās notikušu nelaimes gadījumu radītajām sekām vai ilgstošu kaitējumu, ko darbs nodarījis viņu veselībai.

Šīs problēmas darba vietās rada nopietnu ietekmi uz ekonomiku – pēc mūsu aprēķiniem nelaimes gadījumi darba vietās un arodslimības ES izmaksā kopumā aptuveni 4% no IKP jeb 490 miljonus eiro gadā,» uzsver aģentūra. Lai aktualizētu darba drošības un veselības aizsardzības jautājumus, pavisam nesen, aprīlī, aizsākās kampaņa Veselīga darbavieta ar tēmu Novērsīsim darba vides riskus kopā!, lai darba devējos un darbiniekos viestu izpratni, ka darba vides risku novēršanu vislabāk var īstenot, strādājot kopā. Arī VDI iesaistījusies šajā kampaņā, kas notiks divus gadus. Inspekcija regulāri rīkos informatīvos seminārus, kur uzņēmumi dalīsies savā pieredzē darba aizsardzības jomā, kā arī līdzīgi kā citas ES valstis organizēs aktivitāti Eiropas labās prakses balva (Latvijā saucas Zelta ķivere).

Avots: nra.lv /Līga Nestere