• Tweet

Tieslietu ministrija Latvijas vārdā Amerikai uzrakstījusi dīvainu vēstuli, kurā lūdz garantēt, ka tā ievēros vismaz viena cilvēka – Denisa Čalovska – cilvēktiesības. Kamēr atbilde netiks saņemta, valdība jautājumu par Latvijas pilsoņa izdošanu ASV nelems, bet pats pilsonis turpinās sēdēt Rīgas Centrālcietumā.

Satversmes tiesa tikmēr izskatījusi viņa iesniegto sūdzību, bet lietu atteikusies ierosināt, un tas nozīmē, ka vismaz pagaidām šī institūcija izdošanai ceļā nestāvēs. Advokāts Saulvedis Vārpiņš, kura birojs brīvprātīgi iesaistījies D. Čalovska lietā, pieļauj, ka Satversmes tiesas lēmumā svarīgāku lomu par juridiskiem apsvērumiem nospēlējusi Latvijas lielā draudzība ar amerikāņiem: «Kāda tad vispār ir jēga Satversmē paredzēt aizliegumu izdot personu, ja Latvija saslēdz starpvalstu līgumus un pat uz vienu gadu notiesātu cilvēku var izdot svešai valstij. Kaut vai par riteņa zādzību!»

Attiecībā uz daļu Tieslietu ministrijas pieprasīto garantiju advokāts ir skeptisks. Latvija prasa ASV apsolījumu, ka izdošanas gadījumā kriminālprocesā tiks ievērotas D. Čalovska cilvēktiesības, tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, kā arī cilvēktiesību ievērošana ieslodzījuma vietā.

«Nu, labi, viņi atbildēs, ka viņi vienmēr ir ievērojuši un arī turpmāk ievēros cilvēktiesības. Tas neko nedod. Daudz svarīgāk tagad ir panākt, lai sodu viņam atļauj izciest Latvijā, jo pēc tam tas būs neiespējami. Skudra ar lāci nevar vienoties.»

Ar Tieslietu ministrijas vēstules oriģinālo saturu medijiem pagaidām nav legālas iespējas iepazīties, taču šāds punkts tajā it kā esot. Ministra preses sekretāres Līgas Ādamsones atreferējumā tas izskatās šādi: «Notiesāšanas gadījumā DČ, atbilstoši LV un ASV izdošanas līgumam un EP konvencijai, būs tiesības piespriesto sodu izciest Latvijas Republikā.» Ja lieta nonāktu jau tik tālu, mūsu tiesa arī drīkstētu lemt par amerikāņu piemērotā soda samērojamību. Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdztekus spīdzināšanai izmeklēšanas procesā D. Čalovskim draud tik ilgs termiņš, ka to var droši saukt par mūža ieslodzījumu. Latvijas likumdošana par kibernoziegumiem paredz nesalīdzināmi mazākus sodus, maksimums, 15 gadus. Turklāt, kā atgādina advokāts S. Vārpiņš, mājās pat sienas palīdz – arī tad, ja balsta cietuma jumtu. Kaut vai tāpēc, ka Latvijā mamma varētu apmeklēt Denisu ieslodzījuma vietā, bet uz Ameriku viņai neaizbraukt.

Šobrīd gan nav īsti skaidrs, cik juridiski saistošas būtu ASV garantijas, ja Tieslietu departaments piekristu tādas sniegt. Noslēgtais līgums paredz konsultāciju iespēju neskaidros jautājumos, un vēstule esot veids, kā konsultēties. L. Ādamsone apgalvo, ka par metodes iedarbīgumu šaubām nav pamata, bet, protams, ja atbilde ilgi kavēsies, tad būs atkal jālemj, kā rīkoties tālāk. Pagaidām gan Tieslietu ministrijas vēstule ASV nav sasniegusi, jo komunicētāja šajā lietā ir Ģenerālprokuratūra, un tā dokumentu saņēmusi tikai aizvakar.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka garantijas no ASV tiek prasītas pēc tam, kad negatīvu atzinumu par iespējamo D. Čalovska izdošanu sniedza Ārlietu ministrija. Tieslietu ministrija šajā sakarā nīgrojas, ka tieši Ārlietu ministrija 2007. gadā aicināja slēgt līgumu ar ASV par aizdomās turamu personu izdošanu, bet tagad iznāk, ka pati apšaubot šā līguma lietderību.

Jāatgādina, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmais publiski iestājās pret Latvijas pilsoņa D. Čalovska izdošanu. Pat, ja Imantas hakeris kibertelpā pastrādājis ko nelikumīgu, nav iemesla viņu netiesāt Latvijā. E. Rinkēvičam šajā pārliecībā drīz vien piebiedrojās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Jautājumam nonākot valdībā, sagaidāmas asas debates.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne