Lata aizstāvji sūdzas tiesībsargam un Eiropas Komisijai
Eiropas institūciju pozitīvie atzinumi mūsu valsti ir nostādījuši viena soļa attālumā no eirozonas, bet lata aizstāvji vēl neatmet cerības un aktīvi izvērš pretošanās kustību ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās.
Biedrība Latvija par latu nosūtījusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kurā informē par cilvēktiesību un demokrātijas pamatprincipu pārkāpumiem, kas saitīti ar Latvijas iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Biedrība vēršas pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu atcelt visus uzaicinājumus Latvijai pievienoties eirozonai līdz brīdim, kad tiks izpildītas ne tikai ekonomiskās prasības, bet tiks ievērotas arī cilvēktiesības un demokrātijas pamatprincipi. «Neskatoties uz to, ka Latvija formāli izpilda ekonomiskos nosacījumus eiro ieviešanai, pašu Latvijas iedzīvotāju absolūts vairākums ir pret eiro ieviešanu. Par to liecina daudzu autoritatīvu sociālu aptauju dati, un Latvijā to zina ikviens,» sacīts biedrības vēstulē. Tāpat Eiropas institūciju uzmanība tiek pievērsta tam faktam, ka šogad jau trīs organizācijas – Par Neatkarīgu Latviju, Latvija par latu un Par latu, pret eiro – mēģinājušas rosināt referendumus saistībā ar eiro ieviešanu, taču tās visas ir saņēmušas atteikumus.
Jāatgādina, ka biedrība Latvija par latu ir rosinājusi parlamenta atlaišanu, tādējādi protestējot pret deputātu nelokāmo virzību uz eiro ieviešanu. Tāpat biedrība ir pārsūdzējusi Euro ieviešanas kārtības likumu Satversmes tiesā kā neatbilstošu Latvijas konstitūcijas 1. un 2. pantam.
Arī biedrība Par latu, pret eiro uzskata, ka eiro ieviešanas procesā tiek rupji pārkāptas sabiedrības vairākuma cilvēktiesības, jo tautai tiek liegta iespēja šo valstij būtisko jautājumu izlemt referendumā. Ar šādu uzstādījumu biedrība ir vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona. Biedrība lūdz tiesībsargu sniegt atzinumu par Saeimas, valdības un atsevišķu iestāžu rīcības atbilstību Satversmē un starptautiskajos līgumos noteiktajām cilvēktiesību normām.
Saistībā ar apgalvojumu, ka tauta jautājumu par eiro ieviešanu izlēmusi jau referendumā par mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, biedrība uzskata, ka šāds apgalvojums ir nekorekts, jo pirms referenduma sabiedrībai netika izskaidrotas balsojuma faktiskās sekas un kopš šīs tautas nobalsošanas pagājuši gandrīz 10 gadi, tādējādi būtiski mainījušies eiro ieviešanas nosacījumi. «Tādējādi par eiro valūtas ieviešanu tās pašreizējā veidolā Latvijas sabiedrība nemaz nav balsojusi,» uzsver biedrības Par latu, pret eiro pārstāvji, norādot, ka 2003. gadā notikušajā referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai nobalsoja mazāk nekā puse no visiem Latvijā reģistrētajiem balsstiesīgajiem, tāpēc Satversmes 77. pantā noteiktais kvalificētais balstu vairākums Satversmes 1. panta grozīšanai neesot sasniegts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk