Kvēlspuldzes pērk divtik vairāk
Tā kā no šodienas tirgotāji visā Eiropas Savienībā vairs nedrīkst iepirkt pārdošanai 60 W kvēldiegu spuldzes, jārēķinās, ka tās ar laiku pazudīs no veikalu plauktiem, tāpat kā 100 un 75 W spuldzes, kuru tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā.
Augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves.
Veido krājumus
Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45 procentiem salīdzinājumā ar jūliju, Neatkarīgo informēja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Vakar Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 0,19 līdz 0,89 latiem.
Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» Neatkarīgajai stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt K–Rauta veikalos 60 W kvēlspuldzes vairumā šobrīd iepērkot uzņēmumu pārstāvji un atsevišķos K–Rauta veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas,
Neatkarīgajai atklāja K–Rauta elektroinstalāciju un apgaismes nodaļas vadītājs Jānis Putniņš. «Spuldžu ražotāji ir informējuši veikalu tīklu K–Rauta, ka turpmāk vairs nesaņemsim 60 W kvēlspuldzes. Individuālu mājokļu īpašnieki neizrāda pastiprinātu interesi par kvēlspuldžu iegādi ilgāka laika rezervei. Iespējams, cilvēki par šo jaunumu nav informēti, tomēr arī redzams, ka viņi arī līdz šim aizvien vairāk iegādājās ekonomiskās, nevis kvēlspuldzes. Savukārt firmu pārstāvji īsā laikā ir izpirkuši gandrīz visas 60 W kvēlspuldzes, kas bija veikalu tīkla K–Rauta krājumos. Atsevišķos veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas, bet citos to pietiks aptuveni nedēļu ilgai tirdzniecībai. Lielāks kvēlspuldžu daudzums vēl pieejams tikai K–Rauta veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā. Vienā 60 W kvēlspuldžu iepakojumā ir 10 spuldžu, un rezervju veidotāji iegādājas uzreiz vidēji pa pieciem līdz astoņiem iepakojumiem,» stāstīja J. Putniņš. Pēc viņa teiktā, K–Rauta nav speciāli veicis lielāku kvēlspuldžu rezerves iepirkumu. Lai arī kvēlspuldzes maksā lētāk, tomēr esot redzams, ka iedzīvotāji ir sapratuši līdzvērtīgu gaismu sniedzošo ekonomisko spuldžu izdevīgumu. Tās ir ekonomiskākas, kalpo ilgāk, akciju laikā nopērkamas par latu gabalā. Savukārt vienas 60 W kvēlspuldzes cena ir 0,21 lats.
Tajā pašā laikā atsevišķās tirdzniecības vietās un interneta veikalos joprojām var nopirkt arī 100 W, gan 75 W spuldzes, lai gan to tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā. Šobrīd 75 W spuldzes cena interneta veikalos svārstās no 28 līdz 30 santīmiem. Pirms gada šādas spuldzes varēja nopirkt par 17 santīmiem.
Pērk ekonomijai, ne labsajūtai
Pie Rimi lielveikala K. Barona ielā sastaptā Ausmas kundze, kura šajā veikalā bija nopirkusi piecas 60 vatu kvēlspuldzes, Neatkarīgajai atzina, ka viņai kvēlspuldzes patīkot daudz labāk nekā modernās ekonomiskās spuldzes, tāpēc viņa nolēmusi iegādāties tās ar rezervi, jo drīzumā, iespējams, tās vairs nevarēs nopirkt. «Esmu izmēģinājusi arī ekonomiskās spuldzes, taču nekādu lielo ekonomiju nejutu. Tās ir dārgākas un nebūt nekalpo tik ilgi, kā tiek solīts. Kad tās ir izdegušas, ekonomiskās spuldzes jānodod speciālās vietās. Es nemaz nezinu, kur tādas ir. Kvēlspuldzēm ir patīkamāka gaisma, turklāt es nemaz tik daudz nededzinu gaismu, lai justu lielu atšķirību elektrības rēķinā,» sacīja Ausma.
Savukārt Ozolnieku novadā privātmājā dzīvojošais Otto Neatkarīgajai skaidroja, ka jau kopš 2008. gada izdegušo kvēldiegu spuldžu vietā viņš konsekventi pirka ekonomiskās spuldzes un ar tām aizvietoja izdegušās vecmāmiņas. «Kopumā esmu nomainījis 40 spuldžu. Lai gan spuldžu ražotāji bija solījuši, ka tās darbosies piecus gadus, desmit no tām šo trīs gadu laikā ir izdegušas, un tās nācās nomainīt. Es neprotestēju, jo izdega tās spuldzes, kuras praktiski dega visu laiku, tāpēc arī ražotāju paredzētās stundas notērējās ātrāk nekā piecu gadu laikā. Tomēr, neskatoties uz to, ekonomija ir acīm redzama. Spuldžu nomaiņa man izmaksāja 80 latu, bet naudas izteiksmē ietaupīju 25 procentus, lai gan elektroierīču klāsts mūsu mājā pieauga,» Neatkarīgajai stāstīja Otto. Šobrīd, mainot spuldzes, viņš rīkotos gudrāk, proti, vietās, kur nepieciešama tikai dežūrgaisma, viņš izmantotu LED spuldzes, jo tās ir vēl ekonomiskākas un kalpo ilgāk, un noteikti vairs nepirktu ķīniešu lētās ekonomiskās spuldzes. Otto iesaka uzreiz pirkt kvalitatīvas, kaut arī dārgākas ekonomiskās spuldzes.
Cer uz ietaupījumu
Nākamā gada 1. septembrī tiks ierobežota arī 40 W un 25 W kvēlspuldžu pārdošana. Kvēlspulžu vietā Eiropas Savienība iesaka izmantot ekonomiskās spuldzes. Kā galvenā ekonomisko fluorescento spuldzīšu priekšrocība tiek minēta to spēja kalpot ilgāk un patērēt mazāk elektroenerģijas. Parastās kvēlspuldzes 90% patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% – gaismā. Pēc EK domām, pārejot no kvēldiega spuldzēm uz ekonomiskajām, elektrības patēriņš mājsaimniecībās samazināšoties par 10–15%, bet kopumā visi ES iedzīvotāji ietaupīšot 40 teravatstundu elektroenerģijas.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk