Konkurents aicina Reformu partiju likvidēties
Līdz pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanai partijām atlikuši mazāk nekā četri mēneši, taču Saeimā trešo lielāko frakciju veidojošajai Reformu partijai (RP) joprojām jācīnās ar savu biedru kūtrumu, kas partijai liedz oficiāli paziņot mēra kandidātu gardākajam vēlēšanu kumosiņam – Rīgai.
Sekojot līdzi norisēm RP, eksperti ir aizvien pārliecinātāki par partijas izčākstēšanu, par ko liecina arī stabili zemie tās reitingi. Tādēļ politiskie konkurenti uzskata, ka RP no kandidēšanas Rīgā vajadzētu atteikties vispār.
Joprojām pastarīšos
Pēdējais socioloģisko pētījumu uzņēmuma Latvijas fakti pētījums liecina, ka RP uzticīgo vēlētāju skaits jau tradicionāli nespēj pārsniegt 5% barjeru. Vēlētāju uzticību, visticamāk, neveicināja arī aizvadītās nedēļas RP neveiksmīgais mēģinājums partijas Rīgas nodaļas kopsapulcē leģitimizēt RP līderu akceptēto bijušā Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara kandidatūru galvaspilsētas mēra krēslam.
Uz sapulci ieradušos partijas biedru skaits bija šokējoši zems. RP statūti nosaka, ka sapulce ir lemtspējīga, ja uz to ierodas 50% plus viens nodaļas biedrs, taču no nepieciešamajiem 380 cilvēkiem uz sapulci, kas tālredzīgi bija ieplānota pulksten septiņos vakarā, ieradās tikai 61 – sešas reizes mazāks skaits par nepieciešamo.
Partijas oficiālais viedoklis gan vēsta, ka kvoruma trūkums bijis prognozējams jau iepriekš un tas nerada būtiskas problēmas, lai laikus sagatavotos vēlēšanām. Tiek prognozēts, ka nākamajā kopsapulcē, kas ieplānota 17. janvārī, šķēršļu M. Bondara vai kāda cita mēra amata kandidāta kandidatūras apstiprināšanai nebūs. Pagaidām gan droši zināms tikai tas, ka M. Bondars ir aicināts iekļauties RP listē, bet var tikai minēt, vai viņš šim piedāvājumam tiešām piekritīs.
Jālikvidē
RP politiskie konkurenti gan nav tik optimistiski noskaņoti par tās spēju mobilizēties. Skarbs savā vērtējumā ir viens no partiju reitingu līderes Saskaņas centra (SC) valdes locekļiem, partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kas uzskata, ka partijai izdevīgāk būtu likvidēt nodaļu, kurā biedri nav ieinteresēti partijas darbā pat vēlēšanu gadā.
«Mēs šādu nodaļu likvidētu, un to jau esam darījuši. Esam izslēguši visu Daugavpils nodaļu, kura savā starpā nespēja vienoties. No tā brīža Daugavpilī lietas sāka iet uz augšu. Arī Salaspilī mūsu četri deputāti nespēj sastrādāties, tādēļ esam nolēmuši, ka šajās vēlēšanās no mūsu saraksta viņi nepiedalīsies. Tā ir mūsu prakse,» stāsta J. Urbanovičs.
Reformu partijai neglaimo arī tās koalīcijas partneres Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis, kas atgādina, ka partijai ar tik zemiem reitingiem ir ārkārtīgi grūti izveidot vēlēšanu sarakstu ar 60 kandidātiem. «60 ir daudz. Cilvēki, kas piekrīt kandidēt, grib kaut ko darīt un saistīt nākotnes perspektīvas ar darbu pašvaldībā, nevis tukši ierakstīties sarakstā. RP gadījumā ir diezgan grūti cerēt, ka tur kaut kas sanāks,» saka politiķis.
Māžošanās
Pašā RP gan joprojām nav skaidri pausts viedoklis, vai tā tiešām Rīgā kandidēs pati no sava saraksta. Nevēlēšanās saistīties ar Vienotību, kas joprojām sakās esam atvērta kopīga saraksta veidošanai, tiek skaidrota arī ar Vienotības negausību. Proti, tā uz katriem trim saviem kandidātiem RP atvēlot tikai vienu, turklāt šādā savienībā RP neesot ne mazākās cerības iegūt mēra amatu. «Kam mums ienaidnieki, ja mums ir tādi draugi,» koalīcijas partneru attiecības raksturo Saeimas RP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis.
K. Šadurskis uzskata, ka tā ir tikai atrunāšanās, jo partijas būtu vienojušās, ja RP tiešām to vēlētos. Viņš arī piemin RP neveiksmīgo mēģinājumu koalīcijai piesaistīt Saskaņas centru. Šis fakts, pēc viņa domām, izskaidro dīvaino RP nespēju skaidri pateikt, kādā formā tā startēs vēlēšanās.
«Atsevišķiem RP biedriem ir svarīgi, lai nekādas vienošanās nebūtu. [..] Ir joprojām spēki, kas gatavi pakalpot SC, un labākais pakalpojums būtu neizveidot kopīgu sarakstu,» uzskata politiķis, kas ir pārliecināts, ka RP mēģinājumi izvirzīt savu mēra kandidātu ir tikai tāda nenopietna māžošanās. «RP domāt par savu mēra kandidātu ir tāpat, kā mums katram nosaukt savu individuālo kandidātu,» nežēlīgs vērtējumā ir K. Šadurskis.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk