• Tweet

Intervija ar Saeimas neatkarīgo deputātu Klāvu Olšteinu, kurš atstājis Zatlera Reformu partiju.

– Kāpēc jums un vēl pieciem zatleriešiem vajadzēja stāties ārā no Zatlera Reformu partijas (ZRP), ja šodien jūs gatavojaties atbalstīt ZRP? Kāda jēga tādam demaršam?

– Mūsu uzskats ir tāds, ka tā ir cena par koalīciju – atbalstīt arī Zatlera kungu kā Saeimas priekšsēdētāju, tā ir arī pirmā indikācija tam, vai šādai koalīcijai būs vairākums.

– Tik un tā jūsu solis nav saprotams. Tikpat labi jūs varējāt palikt ZRP un atbalstīt visas tās ierosmes.

– Nē, nu… Partijas atstāšanas motīvi – kā jau mēs savā paziņojumā teicām – bija nedemokrātiska lēmumu pieņemšana un lēmumu pieņemšana ārpus partijas valdes. Tur mēs redzējām atsevišķu cilvēku lielu ietekmi.

– Vai jūs uzskatāt, ka tagad viss notiks citādi?

– Kurā vietā tieši?

– Koalīcijā, piemēram.

– Mēs par to iestājamies. Mēs pametām šo partiju, un mēs ceram, ka Zatlera kungs un pati partija sapratīs, ka lēmumi ir jāpieņem demokrātiski un ka tas tā nevar turpināties. To mēs noteikti redzēsim nākotnē.

– Vasaras sākumā, kad jūs ar roku uz sirds zvērējāt atbalstīt Zatleru, jums bija kādas ilūzijas attiecībā uz savu elku? Kurā brīdī jūs viņā vīlāties?

– Prezidenta vēlēšanās es neprotestēju par vai pret konkrētu cilvēku, es drīzāk protestēju pret to veidu, kādā tika ievēlēts prezidents. Mēs līdz pašam pēdējam brīdim nezinājām, kuri cilvēki balsos par Valsts prezidentu. Tas bija lielākais trūkums.

– Jāteic, Valsts prezidenta vēlēšanas ir aizklāts process – kālab jums būtu jāzina, kas un kā balsos? Bet arī Zatlera partijā jums neklājās gludi: jau kādu laiku klīda runas, ka partija grasās jūs izslēgt no savām rindām. Par ko?

– Jautājums varētu būt par to, ka cilvēki nespēj pieņemt pretēju viedokli un diemžēl nesaprot, kas ir demokrātija. Skaidrs, ka šāda veida rīcība un šāds cilvēku daudzums kā mēs – frakcijas vairākums, kas atbalsta nacionālu politiku – bija laikam nepieņemami. Un tās piektdienas naktī valde pieņēma lēmumu iet koalīcijā ar Saskaņas centru (SC).

– Jūs nepiedalījāties tajā valdes sēdē?

– Es biju valdē un vienīgais balsoju pret. Uz dažādiem mēģinājumiem piespiest mani balsot par SC es nemainīju savu viedokli. Bet bija milzīgs mēģinājums panākt, lai šis balsojums būtu vienbalsīgs.

– Pārējās valdes sēdēs jūs bijāt?

– Protams, biju. Bet par slaveno pauzi koalīcijas sarunās mani gan neviens neinformēja. Par to uzzināju no medijiem.

– Ko vēl uzzinājāt no medijiem?

– Tas lai paliek uz ZRP sirdsapziņas. Mēs savukārt domājam skatīties nākotnē. Gribam, lai mūsu darbība būtu saprotama, godīga un prognozējama.

– Par iekšlietu ministra posteni. Vēl svētdien dzirdējām, ka jūs vēlaties ieņemt šo posteni, šodien saklausām pretēju viedokli. Svētdien dzirdējām, ka tā ir jūsu prasība, lai jūs atbalstītu Dombrovska valdības apstiprināšanu. Kā tad īsti ir?

– Pēc būtības mani izvirzīja Romualds Ražuks (ZRP deputāts – E.V.), bet tā, kā saka, nebija nopietna nominācija, jo partija jau bija apstiprinājusi savu ministra kandidātu, kas saucās Rihards Kozlovskis. Drīzāk tā bija demokrātijas pārbaude partijas iekšienē – kā cilvēki uz to reaģēs. Diemžēl arī šajā jautājumā redzējām, ka nekāda demokrātija tur nav.

– Tad jūs gribat teikt, ka nav bijusi nekāda interese un ietekme no TM Security īpašnieka Mārtiņa Tenberga puses, bet ir tikai demokrātijas pārbaude?

– Tas, kas ir publiski izskanējis, Gunārs Rusiņš (viens no sešnieka, kas izstājās no ZRP – E.V.) ir TM Security personāldaļas vadītājs. To es arī zinu, un viņš ir vairākkārt apliecinājis, ka viņš to darbu ir darījis. Viņš, neskaitot to amatu, ir Afganistānas kara veterānu asociācijas vadītājs, sabiedriski aktīvs cilvēks.

– Vai jums ir atbilstoša pieredze, kas ļautu vadīt Iekšlietu ministriju?

– Es šobrīd esmu skaidri pateicis, ka neviens no mums sešiem uz ministru amatiem nepretendēs.

– Pirms 24 stundām gan apgalvojāt tieši pretējo.

– Nē, nē, tas bija demokrātijas pārbaudījums! Jo tas, kā pie mums notika ministru nominēšana, pēc būtības, kā saka, bija viena cilvēka teātris.

– Kura cilvēka teātris?

– Uzskatu, ka tas bija Edgars Rinkēvičs, pelēkais kardināls. Viņš bija visu iestudējis, un visi pēc tam to izpildīja.

– Man kā vienkāršajai vēlētājai galīgi nav skaidrs, kāpēc jums jāatbalsta tik nelaba partija? Pasakiet beidzot atklāti!

– Tas ir tas jautājums, ko mēs ar premjeru pārrunājām.

– Kad?

– Šodien. (Saruna notika pirmdien – E.V.). Tas ir jautājums par šā brīža koalīciju.

– Bet var būt arī cita koalīcija.

– Mēs atbalstām šo koalīciju. Redziet, mēs negribam ar šiem cilvēkiem nīsties, mēs saprotam, ka turpmāk būs jāstrādā. Un programmatiskās vērtības mēs aizstāvam. Mēs saprotam to, ka mums nebija iespēju sastrādāties. Un tā neuzticēšanās pilīti pa pilītei…

– Viss jūsu sešnieks tā domā?

– Jā. Bet viņi ir individuālas personas, Saeimas deputāti, mēs visi esam vienlīdzīgi.

Avots: nra.lv