• Tweet

Cīņā par tiesībām iegūt savā īpašumā gabalu Latvijas satikušies visi lauksaimniecības tirgus spēlētāji – zemnieki, lielražotāji, investori – vietējie un ārvalstnieki. Atklājas arī viņu īstās intereses. Vieniem svarīgi saglabāt iespēju pelnīt spekulācijās, citiem nepieciešams tūkstošiem hektāru, kur laistīt vircu no savām cūku megafermām, vēl trešie grib pelnīt ar intensīvo lauksaimniecību, no katra kvadrātmetra izspiežot maksimālu auglību. Ceturtie grib saglabāt iespēju ieguldīt naudu Latvijas zemē kā tādā bankas depozītā.

Papildus – gaisu jauc bezatbildīgi politiķi, sludinot blēņas, ka Latvija drīkst nepakļauties Eiropas Savienības dibināšanas līgumam un nekustamā īpašuma darījumos kā pamatkritēriju atstāt Latvijas pilsonību.

Likums ar zemtekstu

Grozījumiem likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos jāstājas spēkā šā gada 30. maijā, jo beidzas desmit gadus ilgušais pārejas periods, kas darījumos ar lauksaimniecības un meža zemi formāli ierobežoja ārzemnieku piedalīšanos. Patiesībā šī norma bija fiktīva, jo viņi īpašumus sapirkās caur juridiskiem vai privātiem starpniekiem un rezultātā viņiem pēc dažādu ekspertu aplēsēm jau pieder ap 20% lauksaimniecības zemes un 30% meža (precīzu datu nav).

Tagad Latvijas pienākums ir oficiāli atvērt pieeju savam zemes tirgum visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Attiecīgi atšķirīgi interešu lobiji mēģina iemānīt likumā dažādus aplinkus ierobežojumus, kas tieši viņiem dotu priekšrocību attiecībā pret pārējiem zemes iekārotājiem. Vakar likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts pirmajā lasījumā. Deputāts Edvards Smiltēns, kurš referēja par dokumentu, Neatkarīgajai skaidro – likums nedrīkst runāt kategorijās: ārzemnieki un vietējie. Taču ar dažādiem kritērijiem, atrunām, nodokļu likmēm iespējams panākt, ka vietējie zemnieki būs vairāk aizsargāti. Šādu zemtekstu likumā vēlas panākt arī LOSP (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome), kas apvieno pārsvarā mazos un vidējos latviešu zemniekus. «Mēs gribam pastumt nost ārzemniekus,» atzīst organizācijas līderis Armands Krauze.

Ražošana pret pilsonību

Pavisam citādas interese ir Zemnieku saeimai, kas apvieno lielus vietējos un ārzemju lauksaimniecības uzņēmumus. Viņiem primārais ir bizness, nevis dzīvesveids, tāpēc svarīgi pastumt malā tos, kas nenodarbojas ar lauksaimniecības ražošanu, neatkarīgi no tautības. Tieši šis flangs centās panākt, lai likumu attiecinātu uz īpašumiem jau no diviem hektāriem. Respektīvi – ja metrs vairāk, tad zemi drīkst pirkt tikai lauksaimnieciskiem nolūkiem. Garās sarunās panāktais kompromiss ir 5 hektāri, kas gan arī nav nekas pārmērīgs. Likumprojektā iestrādātas vairākas radikālas normas, ko var tulkot pat kā diskrimināciju. Pie zemes būs grūti tikt lauksaimniecībā nepieredzējušiem pilsētniekiem un cilvēkiem vecākiem par 40 gadiem. Armands Krauze uzskata, ka tas nav godīgi. Viņam zināmi vairāki gadījumi, kad pilsētnieki veiksmīgi sākuši saimniekot no nulles, arī pensionāri bez kādas speciālas izglītības.

Ja konceptuāli likumprojektu ar dažādām atrunām atbalsta gan LOSP, gan Zemnieku saeima, tad vēl trešā uzņēmēju grupa, kas pārstāv tikai ārzemju kapitālu, ir kategoriski pret, un viņi šobrīd gatavi likumprojektu noairēt jebkādiem līdzekļiem. Politiskiem, diplomātiskiem, ja vajag – arī Briselē vērsīsies. Latvijas laukus piesārņojošākajā biznesā – cūku superfermās – jau ir un vēl tiks ieguldīta milzīga nauda.

Iesaistās Dānijas vēstnieks

Pietiekami reti ir gadījumi, kad ārvalstu vēstniecības atļaujas publiski ietekmēt Latvijas valsts iekšējos lēmumus, taču šoreiz tā ir noticis. Ar triju dāņu kompāniju – SIA Dagda, DK-Latvia Farming a/s un Latvia Holding a/s – pretenzijām pie Saeimas atbildīgās komisijas vērsies Dānijas karalistes vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens. Viņš lūdz nodrošināt, lai paredzētie grozījumi Latvijas likumdošanā būtu saskaņā ar ES likumdošanu. Savukārt vēstnieka vēstulei pievienotajā (advokāta Andreja Voroncova sacerētajā) uzņēmumu iesniegumā apstāstīts, ka plānotie grozījumi tādi nav, jo satur ES brīvas kapitāla plūsmas nosacījumiem pretrunīgas normas. Pat lauksaimniecībā pieredzējušiem ārzemju uzņēmējiem, lai sāktu no nulles saimniekot Latvijā, vispirms trīs gadus ražošanu nāksies veikt tikai piecos hektāros. Dāņi arī apelē pie tā, ka mēs paši nejēdzam aprūpēt savu zemi: «Dānijas uzņēmējiem nav nekādas saistības ar īpašumā esošo lauksaimniecības zemju nekopšanu, bet lauksaimniecības zemes nekopj tieši Latvijas pilsoņi.»

Zemnieku saeimas pārstāve Maira Dzelzkalēja uzskata, ka daudzi ārzemnieki pašlaik tiek apzināti maldināti, ka viņiem tūlīt teju vai atņems zemi. Iespējams, arī vēstnieka rīcībā esot nepilnīga informācija.

LOSP savukārt vēstnieka vēršanos Saeimā uzskata par iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietās un spiediena izdarīšanu uz likumdevēju.

Bet pats vēstnieks Pērs Karlsens Neatkarīgajai skaidro:«Neuzskatu savu vēstuli par iejaukšanos iekšējās lietās, esmu vien norādījis uz Eiropas Savienības likumiem, kas ir kopīgi mums visiem.»

Avots: nra.lv /Imants Vīksne