• Tweet

Latvijā nepilna laika nodarbinātība nav raksturīga, lai gan tā ir lieliska iespēja jaunajiem vecākiem rūpēties par bērniem, arī strādāt un nopelnīt iztiku.

«Mūsu valstī vairāk ir pieņemts vai nu strādāt pilnu slodzi, vai arī nestrādāt nemaz un rūpēties par bērniem,» Neatkarīgajai saka socioloģe Ilze Mileiko, kas pētījusi jauno māmiņu izvēli – darbs vai ģimene? Pētniece uzsver, ka šādas situācijas pamatā ir arī neatbalstoša sociālā politika, ko vajadzētu mainīt, lai sievietes (un arī vīrieši) reāli varētu savienot darbu un ģimenes dzīvi.

Tomēr daudzas jaunās māmiņas tieši grūtniecības laikā vai līdz bērna divu gadu vecumam uzsāk savu biznesu, par to liecina lielais pieteikumu skaits konkursam Mammu bizness. Konkursu organizēja banka Citadele un žurnāls Mans Mazais, un tajā piedalījās 82 sievietes. Konkursa rezultāti liecina, ka jaunās māmiņas uzņēmējdarbībā īsteno drosmīgas un dzīvotspējīgas idejas, sekmējot gan savu, gan valsts labklājību, secina bankas Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Agnese Paegle.

Visvairāk nodarbinātas

No nodarbinātības skatu punkta Latvijai nebūtu ko sūroties. Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norāda, ka sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā ir daudz augstāks nekā vidēji Eiropā un tuvākajos gados daudzām Eiropas valstīm nāksies smagi strādāt, lai sasniegtu Latvijas līmeni. Proti, Latvijā nodarbinātības līmenis sievietēm no 20 līdz 64 gadiem ir 70 procenti (Igaunijā, Lietuvā vēl nedaudz augstāks), savukārt vidēji ES – 62 procenti.

Taču, kā uzsver socioloģe I. Mileiko, Latvija ir to valstu vidū, kur ir viszemākais nepilnu laiku nodarbināto sieviešu skaits – tikai 10 procenti sieviešu strādā nepilnu darba laiku Latvijā. Uz Neatkarīgās secinājumu, ka tas ir labi – sievietēm ir pilna laika darbs – socioloģe atbild: «Jā, Latvijai tas ir raksturīgi – vai nu pilna laika darbs, vai nu nekāds, un problēma šajā situācijā ir tad, ja sievietei ir mazi bērni un viņa vēlas gan strādāt, gan veltīt laiku saviem mazuļiem, taču diemžēl nav mums tādu tradīciju, nav pieredzes, ka var būt nepilna laika darbs un nevajag atrasties visu laiku birojā.» Vēl apstāklis, ka sievietēm nav iespēju izvēlēties šo nepilna laika darbu bērna kopšanas atvaļinājumā, būtiski samazina viņu konkurētspēju pēc tam. «Ja es vēlos ar bērnu būt kopā līdz trīs gadu vecumam, bērnam tas būs ideāli, bet kā es pēc trim gadiem atgriezīšos darbā?» saka I. Mileiko. Viņa arī secinājusi, ka 80 procenti sieviešu, kuras rūpējas par bērniem vai citiem ģimenes locekļiem, nav nodarbinātas. Pētniece uzsver, ka valstij pēc iespējas vairāk jāstimulē, lai sievietes varētu savienot bērnu audzināšanu un darbu, arī pārskatot likumus un revidējot noteiktus ierobežojumus.

Iespēja – māmiņu bizness

Ilze Mileiko rosina arī Latvijā attīstīt jauno māmiņu biznesu, kas jau veiksmīgi darbojas daudzās valstīs. Tas ļauj māmiņām veidot elastīgu darba ritmu, viņas var attīstīt savas idejas un radoši realizēties. Savs bizness ļauj nodrošināt sev un bērniem iztiku, turklāt tas veicina bērnu aprūpē vairāk iesaistīt arī citus ģimenes locekļus.

Bankas Citadele pieredze gan rāda, ka kopumā sieviešu – uzņēmēju vēl aizvien ir ievērojami mazāk nekā vīriešu. Agnese Paegle saka: ja analizējam sieviešu un vīriešu uzņēmēju īpatsvaru, vēl aizvien bankas pakalpojumu saņemšanai kā uzņēmumu īpašnieki vai vadītāji pārsvarā ir vīrieši, tas ir, vairāk nekā divas trešdaļas.

Balva uzņēmējai

Konkursā visvairāk pieteikumu saņemts no māmiņām uzņēmējām, kuras pārstāv preču ražošanu (pārtika, kosmētika, rotaļlietas u.c). «Dalībnieces pārsteidza ar unikālajām idejām, ko realizē savā biznesā, un ar viņu vadīto uzņēmumu iespējām augt un attīstīties,» sacīja A. Paegle. Konkursā tika izvēlētas sešas laureātes: Everita Dāve (Rupjmaize šokolādē), Linda Mārtinsone (Berģu bode), Ginta Gerbaševska (attīstības centrs bērniem Cilvēciņš), Kristīne Janova (adījumi Kriksis), Laura Tidriķe (Baha ziedi) un galvenās balvas (1000 latu biznesa attīstībai) saņēmēja Rita Stikāne. Rita ir uzņēmuma BeBelv īpašniece, kas papildus privāto bērnudārzu vadīšanai uzsākusi ražot ekoloģisku termoapakšveļu bērniem.

***

UZZIŅAI

Sieviešu un vīriešu ekonomiskā aktivitāte (%)

Siev. Vīr.

Ekonomiski aktīvo īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā: 61    70

Nodarbināto īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā: 53    58

Darba meklētāju īpatsvars: 13    17

Avots: Labklājības ministrija, 2011

***

Kādās jomās sievietes dibina un vada uzņēmumus (%)?

22 Mazumtirdzniecība

20 Pakalpojumi

9 Vairumtirdzniecība

8 Izglītība

8 Rūpniecība

5 Finanses

4 Lauksaimniecība

4 Nekustamie īpašumi

3 Transports

2 Būvniecība

1 Valsts iestādes

14 Citi

Avots: banka Citadele

Avots: nra.lv /Inga Paparde