• Tweet

Bijušā iekšlietu ministra un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Dzintara Jaundžeikara aizturēšanu un iespējamos pārkāpumus drīzumā plānots pārrunāt Nacionālajā drošības padomē (NDP), paziņojis prezidents Andris Bērziņš.

Konkrēti lēmumi attiecībā uz Dz. Jaundžeikaru, visticamāk, netiks pieņemti, taču sarunas varētu ietekmēt kontroles mehānismu amatpersonām, kurām ir pielaide valsts noslēpumam.

Dz. Jaundžeikara aizturēšanā joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, taču daļēji noskaidrots, kas bija persona, kuru viņš it kā uzkūdījis atklāt valsts noslēpumu.

«Nevar teikt, ka no sarunām Nacionālajā drošības padomē un Saeimas Nacionālās drošības komisijā nav nekāds labums. Jaundžeikara kungs taču bija komisijas vadītājs, un Saeimā viņi nevar palikt vienaldzīgi,» uzskata bijušais iekšlietu ministrs, advokāts Aloizs Vaznis. Konkrētus lēmumus, kuriem būtu juridiskas sekas attiecībā uz Dz. Jaundžeikaru, nedz NDP, nedz Saeimas Nacionālās drošības komisija, visticamāk, nepieņems. Tomēr būtiskāks jautājums šajā gadījumā ir – cik efektīvi tiek kontrolētas amatpersonas, kurām ir pielaide valsts noslēpumam? No vienas puses deputāti paraksta dokumentu, kurā apņemas slepeno informāciju neizpaust, taču nav garantijas, ka pēc laika kāds neizpļāpājas. Galvenokārt konkrētus lēmumus Dz. Jaundžeikara sakarā nedz NDP, nedz Saeimas komisija nevar pieņemt tāpēc, ka bijušais iekšlietu ministrs nav notiesāts un pret viņu izvirzītajās apsūdzībās ir daudz neskaidrību.

«Tie panti iepriekš apsūdzības formulēto jēdzienu – uzkūdīt izpaust valsts noslēpumu. Nav skaidrs, kā to var izdarīt. Otrs jautājums – kāpēc ar šo lietu nodarbojas tieši KNAB? Tai taču vajadzēja būt Drošības policijas kompetencei. Jocīgi arī šķiet, ka ģenerālprokurors saka, ka pirms tam ar lietu ir iepazīstināts. Pagaidām viss ir tik slepens, ka pat nevar teikt, kas tas ir, un tāpēc arī rodas aizdomas,» teic A. Vaznis.

Dz. Jaundžeikara advokāts Pāvels Rebenoks atklājis, ka lietā iesaistīta kāda Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (KNAB) amatpersona, kura, pēc advokāta domām, varējusi tikai sapņot par to informācijas daudzumu, kas bijis viņas klienta rīcībā. Tāpēc nav skaidrs, kādu informāciju no KNAB amatpersonas Dz. Jaundžeikars it kā gribējis uzzināt. P. Rebenoks konkretizē, kas ir apsūdzībā minētā KNAB amatpersona. «Varu vien atklāt, ka tā ir sieviete, taču tā nav Juta Strīķe,» saka advokāts.

Dz. Jaundžeikara lietā, līdzīgi kā citās, kur iesaistītas augsta ranga amatpersonas, izmeklēšanas tendence ir personu aizturēt, nepaskaidrot, par kādiem noziegumiem persona tiek apsūdzēta.

«Tā ir tāda taktika. Varbūt tas ir likumīgi, taču katrā gadījumā ne tiesiski, jo, ja nepasaka, par ko tur aizdomās, tad cilvēks nevar sevi aizstāvēt,» secina A. Vaznis.

Savā praksē advokāts novērojis, ka cilvēku ieliek cietumā, tad attaisno un beigās pasaka, lai iet. «Neviens pat neatvainojas,» piebilst A. Vaznis.

Avots: nra.lv